Niedrāju kaķis

Vikipēdijas lapa
Niedrāju kaķis
Felis chaus (Schreber, 1777)
Niedrāju kaķis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaKaķveidīgie (Feliformia)
DzimtaKaķu dzimta (Felidae)
ApakšdzimtaKaķu apakšdzimta (Felinae)
ĢintsKaķi (Felis)
SugaNiedrāju kaķis (Felis chaus)
Izplatība
Niedrāju kaķis Vikikrātuvē

Niedrāju kaķis (Felis chaus) ir vidēja auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas kaķis. Lai gan ārēji niedrāju kaķis atgādina lūsi, turklāt tam ir arī ausu pušķi, šī suga nepieder pie lūšu ģints (Lynx), kā kādreiz tika uzskatīts.[1] Niedrāju kaķim ir 10 pasugas.[2][3] Lai arī niedrāju kaķis nekad nav bijis domesticēts, Ēģiptē reizēm atrod šīs sugas mūmijas. Iespējams, daži īpatņi bijuši pieradināti un izmantoti tāpat kā mājas kaķi cīņā pret grauzējiem.[4]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropā niedrāju kaķis savvaļā sastopams tikai Kaukāzā

Niedrāju kaķis savvaļā izplatīts Āzijā, sākot ar Tuvajiem Austrumiem (Turcija, Izraēla, Libāna, Jordānija, Sīrija) rietumos un turpinoties Centrālāzijas teritorijās (Irākā, Irānā, Afganistānā). Izplatības areāls aizņem visu Indijas subkontinentu, bet Ķīnas reģionā tikai pašus dienvidus, noslēdzoties Dienvidaustrumāzijā pie Klusā okeāna krasta. Āfrikā tas mājo tikai Ēģiptē gar Nīlas krastiem līdz Asuānai dienvidos.[1] Toties Eiropā niedrāju kaķis sastopams tikai Kaukāza kalnos Kaspijas jūras tuvumā. Tas mājo arī Kaspijas jūras dienvidmalā ar šauriem atzariem līdz Arāla jūrai. Kopumā sugai nedraud apdraudējums, niedrāju kaķis īpaši daudz sastopams Indijā, bet Āzijas rietumos, Ēģiptē un Kaukāzā populācija samazinās un tās izdzīvošana ir apdraudēta.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Niedrāju kaķis ir lielākais kaķu ģintī. Tā ķermeņa garums ir 60—120 cm, papildus aste 25—35 cm gara, augstums skaustā 35—38 cm, svars 4—16 kg.[2][5] Visbiežāk niedrāju kaķis sver apmēram 8 kg. Mātītes ir nedaudz mazākas nekā tēviņi, kā arī, jo aukstākā reģionā kaķis dzīvo, jo tas ir lielāks. Vismazākie īpatņi mājo tropos.[6]

Niedrāju kaķim ir slaida, gara seja. un garas, noapaļotas ausis, kurām galos ziemas laikā ir nelieli spalvu pušķi. Salīdzinoši ar citiem kaķiem tam ir samērā īsa aste un garas kājas, proporcijās atgādinot lūsi. Atkarībā no tā, kurai pasugai kaķis pieder, izšķir 4 krāsu tipus: dzeltenpelēkus, sarkanbrūnus, rudi brūnus un melni tonētus (matu galiņi ir melni). Ziemas laikā kažoks kļūst pelēcīgāks. Mazuļiem kažoks ir svītrains, bet pieaugot svītras izzūd. To vietā paliek daži tumši raibumi uz kājām vai astes. Purns niedrāju kaķim ir gandrīz balts, kā arī pavēdere ir gaišāka kā mugurpuse.

Niedrāju kaķa galvaskauss ir plats un, salīdzinot ar citiem kaķiem, apaļš. Tā visas četras ķepas ir vienādi lielas un platas, ļaujot kaķim viegli gan kāpt augšā kokā, gan lejā no tā ar galvu pa priekšu.[7]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Niedrāju kaķim patīk sildīties saulītē
Savvaļā niedrāju kaķis nemēdz uzturēties, kur regulāri ziemā ir sniegs, attēls no Sofijas zoodārza

Niedrāju kaķis mājo savannā, sausos tropu mežos un niedru audzēs gar upju un ezeru krastiem. Lai arī tas mājo sausās stepēs, niedrāju kaķim patīk ūdens tuvums, kur gar ūdenstilpju krastiem aug gara zāle un niedres. Tas nav sastopams mitrajos lietus mežos, kā arī niedrāju kaķis nemīl aukstumu un neuzturas vietās, kur ziemās regulāri mēdz būt sniegs.[4] Kalnos to var sastapt līdz 2400 metriem virs jūras līmeņa, bet Himalajos varbūt nedaudz augstāk. Niedrāju kaķis apmetas dzīvot arī apdzīvoto vietu tuvumā.[8]

Niedrāju kaķis ir vientuļnieks, kuram ir iezīmēta sava teritorija (45—180 km²[2]). Tas parasti apmetas citu dzīvnieku pamestās alās, koku dobumos vai zem dabīgi izveidojušās nojumes (akmeņu krāvuma, sakritušiem zariem, izgāztiem kokiem, saknēm).[7] Tas pamatā ir aktīvs nakts laikā, lai gan, salīdzinot ar citiem kaķiem, šī suga ir biežāk aktīva arī dienas gaišajā laikā nekā citas. Nakts laikā, meklējot barību, kaķis nostaigā apmēram 3—6 km.[9] Aukstā laikā niedrāju kaķis meklē piesauli, lai sasildītos. Šis mazais plēsējs ir ļoti labs peldētājs un spēj pat nirt.[2] Niedrāju kaķis peld lēni, ar ātrumu apmēram 1,5 km/h.[10] Toties uz sauszemes tas sprintā spēj attīstīt ātrumu 32 km/h, bet to niedrāju kaķis dara reti.[9] To ir ļoti grūti pieradināt, pat, ja tas nebrīvē dzīvo kopš mazotnes.

Ienaidnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Niedrāju kaķa dabīgie ienaidnieki ir krokodili, lāči, vilki un lielie kaķi. Līdzīgi kā mājas kaķis, pirms kautiņa niedrāju kaķis izdod dažādas biedējošas skaņas, cenšoties pretinieku aizbiedēt. Ja biedēšanai nav rezultātu, ar līdzīgu pretinieku tas sakaujas, bet no lielāka bēg, slēpjoties kokos vai peldot un nirstot ūdenstilpē. Ir fiksēti gadījumi, kuros niedrāju kaķis ir uzbrucis cilvēkam, kas pastaigājies pārāk tuvu tā migai.[7]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medījot niedrāju kaķis izmanto ne tikai redzi un izcilo dzirdi, bet arī ožu. Tas upurim uzbrūk no slēpņa, izmantojot pārsteigumu. Galvenā tā barība ir medījums, kas sver mazāk kā 1 kg: grauzēji (70% no visas barības), vardes, putni, zaķi, vāveres, rāpuļi, bruņurupučus un čūskas ieskaitot.[2] Niedrāju kaķis, lai arī specializējies nelielam medījumam, reizēm nomedī arī meža cūku sivēnus un stirnu mazuļus. Apdzīvoto vietu tuvumā tas no zemnieku sētām izzog mājputnus. Strautos un upēs niedrāju kaķis nirstot medī zivis.[2] Tas spēj no vietas uzlēkt samērā augstu, noķerot pāri lidojošos putnus. Ziemas laikā niedrāju kaķis barojas arī ar augļiem.[2]

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Niedrāju kaķi dzimumbriedumu sasniedz apmēram 11 mēnešu vecumā. Riesta laikā ir dzirdama niedrāju runču gaudošana un kautiņu troksnis. Lai sameklētu sev pāri, ar intensīvu ņaudēšanu nodarbojas abi dzimumi. Arī pastiprināta urinēšana tiek izmantota partnera piesaistīšanai. Niedrāju kaķiem partneris parasti mainās no sezonas uz sezonu.[2] Par mazuļiem rūpējas gan mātīte, gan tēviņš.[2] Tēviņš aizsargā teritoriju, bet mātīte rūpējas par mazuļu barošanu, auklēšanu un aizsardzību tuvumā. Nebrīvē var novērot, ka runči ļoti agresīvi aizsargā savus mazuļus, agresīvāk kā mātītes. Grūsnības periods ilgst 63—66 dienas, kas ir ļoti īss periods, ņemot vērā kaķa lielumu. Pirms dzemdībām mātīte iekārto ģimenes migu. Parasti piedzimst 3—6 kaķēni, visbiežāk trīs.[2] Retos gadījumos ir divi metieni sezonā. Kaķēns sver apmēram 43—160 gramus, nebrīvē dzīvojošiem niedrāju kaķiem mazuļi ir lielāki. Piedzimstot kaķēni ir akli un bezpalīdzīgi. Sasniedzot 10—13 dienu vecumu, tiem atveras acis. Māte tos zīda ar pienu apmēram 3 mēnešus, bet sāk piebarot ar gaļu jau apmēram 50 dienu vecumā.[2] Medīt jaunie kaķi uzsāk apmēram 6 mēnešu vecumā un pamet māti 8—9 mēnešu vecumā.[2]

Savvaļā niedrāju kaķis dzīvo apmēram 12—14 gadus, bet nebrīvē vidēji 15 gadus, vecākais zināmais niedrāju kaķis nodzīvojis līdz 20 gadiem.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 IUCN: Felis chaus
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 ADW: Felis chaus
  3. Mammals species of the World: Felis chaus
  4. 4,0 4,1 Jungle Cat
  5. «ARKive: Jungle cat (Felis chaus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 23. decembrī. Skatīts: 2014. gada 8. janvārī.
  6. Burnie, D. and Wilson, D. E. (2001). Animal: The Definitive Visual Guide to the World's Wildlife. Dorling Kindersley, London. ISBN 0789477645
  7. 7,0 7,1 7,2 The jungle cat (Felis Chaus)
  8. The fauna of British India, including Ceylon and Burma. Volume I, Mammalia
  9. 9,0 9,1 Sunquist, M.; Sunquist, F. (2002). Wild cats of the World. Chicago: University of Chicago Press. pp. 60–66. ISBN 0-226-77999-8.
  10. Hinde, G.; Hunter, L. (2005). Cats of Africa: behaviour, ecology, and conservation. Struick. ISBN 978-1-77007-063-9.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]