Pāriet uz saturu

Nigērija

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Nigērijas karogs Nigērijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna: Arise, O Compatriots
Location of Nigērija
Location of Nigērija
GalvaspilsētaAbudža
9°4′N 7°29′E / 9.067°N 7.483°E / 9.067; 7.483
Lielākā pilsēta Lagosa
Valsts valodas Angļu valoda
Valdība Federāla prezidentāla republika
 -  Prezidents Bola Tinubu
 -  Viceprezidents Kašims Šetima
Likumdevējs Nacionālā Asambleja
 -  Augšpalāta Senāts
 -  Apakšpalāta Pārstāvju palāta
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Dienvidu un Ziemeļu Nigērijas apvienošana 1914 
 -  Deklarēta un atzīta 1960. gada 1. oktobris 
 -  Republika deklarēta 1963. gada 1. oktobris 
Platība
 -  Kopā 923 768 km² (31.)
 -  Ūdens (%) 1,4
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2018. gadā 195,605,702[1] (7.)
 -  2006. gada tautas skaitīšana 140 431 790 
 -  Blīvums 191,8/km² (71.)
IKP (PPP) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $413,402 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $2578[2] 
IKP (nominālais) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $238,920 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $1490[2] 
Džini koef. (2003) 43,7 
TAI (2011) 0,459 (156.)
Valūta Naira (₦) (NGN)
Laika josla WAT (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+1)
Interneta domēns .ng
Tālsarunu kods +234

Nigērija (angļu: Nigeria), oficiāli Nigērijas Federālā Republika (Federal Republic of Nigeria) ir valsts Rietumāfrikā. Tā atrodas Nigēras upes lejtecē pie Gvinejas līča. Valsts robežojas ar Beninu rietumos, Kamerūnu austrumos, Čadu ziemeļaustrumos un Nigēru ziemeļos. Nigērijā pēc 2018. gada datiem dzīvoja ap 195,605 miljoniem iedzīvotāju.[1] Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā valsts Āfrikā un septītā lielākā pasaulē. Nigērija ir Āfrikas Savienības, Nāciju Sadraudzības un OPEC dalībvalsts.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
1850. ɡada Gvinejas līča piekrastes karte ar Biafru.

Nigērijai ir gara vēsture ne tikai kā sen apdzīvotai teritorijai, bet arī kā apgabalam, kurā pastāvējušas varenas impērijas un pilsētvalstis, pirms vēl to bija kolonizējušas Eiropas lielvaras. Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit ieradās eiropieši.

1851. gadā britu karaspēks ieņēma portuɡāļu dibināto Lagosu, ko oficiāli anektēja 1861. gadā. 1901. gadā Nigērijas teritorija kļuva par Lielbritānijas protektoriātu. Nigērijas federācija ieguva neatkarību 1960. gada 1. oktobrī ar Elizabeti II kā valsts galvu un Nigērijas karalieni. 1963. gadā Nigērija kļuva par republiku, taču 1966. gadā tā nonāca armijas varā pēc valsts apvērsuma. Kopš tā laika valsts politikā iezīmējās saspīlētība starp musulmanisko ziemeļdaļu, no kuras nāca vairums armijas vadītāju, un kristīgo dienviddaļu, kuras pārstāvji parasti uzvarēja vēlēšanās. 1967. gadā valsts dienvidaustrumu daļa atdalījās no pārējās valsts un tika nodibināta Biafras Republika, kas aizsāka Nigērijas pilsoņu karu. Karā uzvarēja Nigērijas valdība un Biafra atkal kļuva par daļu no valsts. Nigērija atkal kļuva par republiku 1979. gadā pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas. Tomēr tā nepastāvēja ilgi, jo pēc 4 gadiem Muhammadu Buhari veica valsts apvērsumu. Buhari tika gāzts cita apvērsuma rezultātā 1985. gadā. Pēc tā valsts piedzīvoja vēl 2 apvērsumus 1990. un 1993. gadā; pēdējo no tiem veica Sani Abača, kurš valdīja no 1993. gada līdz savai nāvei 1998. gadā. Pēc Abačas nāves viņa pēctecis pieņēma jaunu konstitūciju, kas nodrošināja vairāku partiju vēlēšanas un paredzēja abu lielo reliģisko kopienu pārstāvju rotāciju prezidenta amatā. 1999. gada 5. maijā vara tika nodota bijušajam armijas komandierim Olusegunam Obasandžo, kurš bija valdījis kā militārais līderis no 1976. līdz 1979. gadam.

Obasandžo tika atkārtoti ievēlēts 2003. gadā. 2007. gadā par valsts prezidentu kļuva Umaru Jaradua. Viņš nomira 2010. gada 5. maijā un tika rīkotas jaunas vēlēšanas. Par pagaidu prezidentu kļuva Gudlaks Džonatans. G. Džonatans uzvarēja 2011. gada vēlēšanās. 2015. gada vēlēšanās viņš vēlreiz kandidēja uz prezidenta amatu, taču zaudēja Muhammadu Buhari. Buhari tika atkārtoti ievēlēts 2019. gada vēlēšanās.

Kopš 2009. gada Nigērijas ziemeļaustrumu daļā darbojas teroristu grupējums Boko Haram, kurš valstī grib ieviest šariatu. Tas tika dibināts 2002. gadā. Sākumā grupa bija visai miermīlīga, taču sāka palielināt savu uzbrukumu skaitu pēc grupas līdera nāves 2009. gada jūlijā. Tika uzsākta bruņota sacelšanās, kas turpinās vēl joprojām. Grupa galvenokārt darbojas Jobes, Kano, Borno un Kadunas štatos. Boko Haram neiesaistās Nigērijas politiskajā sistēmā, ievērojot fundamentālisma islāma formu, kas aizliedz dalību, ja vien sistēma nav balstīta uz šariatu vai islāma likumiem.[3] Grupa ir veikusi pašnāvnieku uzbrukumus, bumbu sprādzienus un cilvēku nolaupīšanu štatos, kuros tā ir aktīva. 2014. gada 14. aprīlī kaujinieki nolaupīja 276 skolnieces no internātskolas Čibokā, Borno štatā. Nolaupīšana izraisīja globālu sašutumu un sociālajos tīklos tika uzsākta kampaņa #BringBackOurGirls.[3] 2014. gada 24. augustā Boko Haram Nigērijas ziemeļaustrumos pasludināja kalifātu[4] un sāka ieņemt teritoriju Nigērijā, Čadā, Kamerūnā un Nigērā.[5][6][7] To valstu līderi uzsāka cīņu pret grupējumu[8][9][10] un 2015. gada aprīlī grupa kontrolēja tikai mazu teritoriju Nigērijas ziemeļaustrumos un atkāpās Sambisas mežā.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Nigērijas sauszemes robeža kopumā ir 4477 km gara. Valsts robežojas ar Beninu rietumos (809 km gara robeža), Kamerūnu austrumos (1975 km), Čadu ziemeļaustrumos (85 km) un Nigēru ziemeļos (1608 km).[11] Dienvidos valsti apskalo Gvinejas līcis. Krasta līnija gar līci ir 853 km gara.[12] Nigērija ir aptuveni 1200 km plata no austrumiem uz rietumiem un apmēram 1050 km gara no ziemeļiem uz dienvidiem. Valsts platība ir 923 768 km2. Nigērija ir 31. lielākā valsts pasaulē pēc Tanzānijas un 14. lielākā valsts Āfrikā.

Valstij ir tādi dabas resursi kā dabasgāze, nafta, alva, dzelzs rūdas, akmeņogles, kaļķakmens, niobijs, svins, cinks.[13] Naftas meklējumi valsts teritorijā sākās 1907. gadā. Tā pirmo reizi tika atrasta 1956. gadā Oloibiri ciematā, kurš atrodas Bajelsas štatā. Naftas ražošana sākās 1958. gadā. Lieli naftas krājumi atrodas Nigēras deltas reģionā. Tomēr vietējie iedzīvotāji nav tik apmierināti ar naftas atrašanu, jo tā piesārņo vidi. Kopš 2003. gada šajā reģionā darbojas nemiernieku grupas.

Reljefs

[labot | labot pirmkodu]

Valsts reljefs svārstās no zemienes gar krastu un Nigēras lejteces ieleju līdz augstienēm ziemeļos un kalniem gar austrumu robežu.

Klimats

[labot | labot pirmkodu]

Nigērijā ir tropu klimats ar diviem gadalaikiem. Mitrā sezona ilgst no aprīļa līdz oktobrim, kurā vismitrākais mēnesis ir jūnijs, savukārt sausā sezona ilgst no novembra līdz martam. Vidējais nokrišņu daudzums valstī svārstās no 1770 mm R līdz 4310 mm gar A krastu un līdz 470 mm valsts centrālajā daļā. Valdošie vēji ir DR, kas atnes lietu, un karstas, sausas putekļu vētras no Sahāras tuksneša ziemeļaustrumos. Vidējais temperatūras diapazons ir no 23 grādiem pēc Celsija līdz 32 grādiem pēc Celsija visu gadu.

Administratīvais iedalījums

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Nigērijas administratīvais iedalījums

Administratīvi Nigērija dalās 36 štatos un Federālajā galvaspilsētas teritorijā. Tālāk štati iedalās 774 pašpārvaldes apgabalos (Local Government Area).

Nigērijas administratīvā iedalījuma karte
Štats Platība, km² Iedzīvotāji (1991) Iedzīvotāji (2006) Blīvums, cilv/km² Centrs
Abija6 3202 338 4872 833 999448Umuahija
Adamava36 9172 102 0533 168 10186Jola
Akva Iboma7 0812 409 6133 920 208554Ujo
Anambra4 8442 796 4754 182 032863Avka
Bauči45 8372 861 8874 676 465102Bauči
Bajelsa10 7731 121 6931 703 358158Jenagoa
Benue34 0592 753 0774 219 244124Makurdi
Borno70 8982 536 0034 151 19359Maiduguri
Delta17 6982 590 4914 098 391232Asaba
Džigava23 1542 875 5254 348 649188Duce
Eboņi5 6701 029 3122 173 501383Abakaliki
Edo17 8022 172 0053 218 332181Benina
Ekiti6 3531 535 7902 384 212375Ado Ekiti
Enugu7 1612 125 0683 257 298455Enugu
FGT7 315371 6741 405 201192Abudža
Gombe18 7681 489 1202 353 879125Gombe
Imo5 5302 485 6353 934 899712Overri
Jobe45 5021 399 6872 321 59151Damaturu
Kacina24 1923 753 1335 792 578239Kacina
Kaduna46 0533 935 6186 066 562132Kaduna
Kano20 1315 810 4709 383 682466Kano
Kebi36 8002 068 4903 238 62888Birninkebi
Kogi29 8332 147 7563 278 487110Lokodža
Krosrivera20 1561 911 2972 888 966143Kalabara
Kvara36 8251 548 4122 371 08964Ilorina
Lagosa3 3455 725 1169 013 5342 695Ikedža
Nasarava27 1171 207 8761 863 27569Lafija
Nigēra76 3632 421 5813 950 24952Minna
Oguna16 7622 333 7263 728 098222Abeokuta
Ojo28 4543 452 7205 591 589197Ibadana
Ondo14 6062 249 5483 441 024236Akure
Osuna9 2512 158 1433 423 535370Ošogbo
Plato30 9132 104 5363 178 712103Džosa
Riversa11 0773 187 8445 185 400468Porthārkorta
Sokoto25 9732 418 5853 696 999142Sokoto
Taraba54 4731 512 1632 300 73642Džalingo
Zamfara39 7622 051 5913 259 84682Gusau
Nigērija923 76888 992 220140 003 542152Abudža

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]
Nigērijas ɡalveno valodu izplatības karte.
Nigērijas štati, kuros likumdošanu ietekmē šariats, attēloti zilā un dzeltenā krāsā.

Nigērijas iedzīvotāju sastāvs ir ļoti raibs, jo valstī dzīvo vairāk kā 250 tautu. Lielākās no tām ir hausi, jorubi, igbo, fulbi, kas kopā veido 70% Nigērijas iedzīvotāju. Pārējie nigērieši pieder pie kādas no vairāk nekā 250 etniskajām grupām, kuras ne vien bagātina jau tā ļoti daudzveidīgo Nigērijas kultūru un mākslu, bet ir "iedalījušas" tās teritoriju pēc etniskās un valodas piederības. Turklāt iedzīvotājus šķir arī reliģiskā piederība: ziemeļos vairums iedzīvotāju ir musulmaņi (41%), bet dienvidos — kristieši (58%) vai tradicionālo ticējumu piekritēji.

Tautsaimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Valsts strauji attīstās, izmantojot naftas atradnes Gvinejas līča piekrastē. Nigērija ir lielākā naftas ieguvēja Āfrikā. Valsts teritorijā ir arī dabasgāzes, akmeņogļu un alvas rūdas iegulas. Nigērijas ziemeļdaļā valda samērā sauss klimats, šeit audzē prosu, sorgo, zemesriekstus, kā arī aitas un liellopus — zebu. Nigēras upes ielejā audzē kokvilnu, tuvāk Gvinejas līcim — eļļaspalmas, kakaokokus. Nigērijas tropiskajos mežos aug kaučukaugi un dažādas vērtīgu koku sugas. Nigērijā ir vairākas hidroelektrostacijas, bet lielo pilsētu tuvumā arī termoelektrostacijas, kuras ražo nepieciešamo elektroenerģiju.

Galvenās rūpniecības nozares ir kalnrūpniecība un naftas pārstrāde. Attīstīta ir pārtikas rūpniecība, īpaši daudz ir eļļas spiešanas fabriku, kā arī uzņēmumu, kas gatavo citrusu un ananasu konservus. Eļļu iegūst no zemesriekstiem un eļļaspalmām. Nozīmīga nozare ir kokvilnas audumu ražošana no vietējās kokvilnas. Kokapstrādes uzņēmumi no tropisko mežu koksnes ražo mēbeles, sērkociņus, celulozi, arī papīru.

Nigērijā daudzi iedzīvotāji nodarbojas ar amatniecību. Katrai tautai un pilsētai ir raksturīgi savi amatniecības izstrādājumi. Kano pilsēta ir slavena ar safjānādas darinājumiem, Bida un Kano — ar groziem un paklājiem, kas pīti no rafijas palmu šķiedras, salmiem un niedrēm. Ilorinas iedzīvotāji ir izcili podnieki. Daudz ir zeltkaļu un sudrabkaļu.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 «Nigeria Population». worldometers. Skatīts: 2018. gada 11. jūnijs.
  2. 1 2 3 4 «Nigeria». International Monetary Fund. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlis.
  3. 1 2 «Boko Haram Fast Facts» (angliski). CNN. Skatīts: 2018. gada 18. jūnijs.
  4. ↑ «'Boko Haram' Nigērijas ziemeļaustrumos pasludina kalifātu» (latviski). DELFI. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  5. ↑ «'Boko Haram' kļuvusi par mini 'Islāma valsti' ar savu teritoriju» (latviski). DELFI. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  6. ↑ «Boko Haram Takes, Holds Territory» (angiski). soufangroup.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  7. ↑ «The evolution and impact of Boko Haram in the Lake Chad Basin» (angiski). odihpn.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  8. ↑ «Čadas armija palīdz Nigērijai cīnīties ar 'Boko Haram'» (latviski). DELFI. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  9. ↑ «Nigēra un Čada sāk uzbrukumu grupējumam 'Boko Haram'» (latviski). DELFI. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  10. ↑ «'Boko Haram' Kamerūnas ciemā nogalinājis desmitiem iedzīvotāju» (latviski). DELFI. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  11. ↑ «Nigeria Land boundaries». indexmundi. Skatīts: 2018. gada 11. jūnijs.
  12. ↑ «Nigeria Coastline». indexmundi. Skatīts: 2018. gada 11. jūnijs.
  13. ↑ «Nigeria Natural resources». indexmundi. Skatīts: 2018. gada 11. jūnijs.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Nigērija&oldid=4420929"