Nigērija
|
Nigērijas Federālā Republika
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Arise, O Compatriots |
||||||
| Galvaspilsēta | Abudža 9°4′N 7°29′E / 9.067°N 7.483°E |
|||||
| Lielākā pilsēta | Lagosa | |||||
| Valsts valodas | Angļu | |||||
| Valdība | Federāla prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Muhammadu Buhari | ||||
| - | Viceprezidents | Yemi Osinbajo | ||||
| Likumdevējs | Nacionālā Asambleja | |||||
| - | Augšpalāta | Senāts | ||||
| - | Apakšpalāta | Pārstāvju palāta | ||||
| Neatkarība | no Apvienotās Karalistes | |||||
| - | Dienvidu un Ziemeļu Nigērijas apvienošana | 1914 | ||||
| - | Deklarēta un atzīta | 1960. gada 1. oktobris | ||||
| - | Republika deklarēta | 1963. gada 1. oktobris | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 923 768 km² (32.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,4 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2014. g. | 177 155 754[1] (7.) | ||||
| - | 2006. gada tautas skaitīšana | 140 431 790 | ||||
| - | Blīvums | 191,8/km² (71.) | ||||
| IKP (PPP) | 2011. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $413,402 miljardi[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $2578[2] | ||||
| IKP (nominālais) | 2011. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $238,920 miljardi[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $1490[2] | ||||
| Džini koef. (2003) | 43,7 | |||||
| HDI (2011) | 0,459 (156.) | |||||
| Valūta | Naira (₦) (NGN) |
|||||
| Laika josla | WAT (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | nav (UTC+1) | ||||
| Interneta domēns | .ng | |||||
| Tālsarunu kods | +234 | |||||
Nigērija ir lielākā valsts Āfrikā pēc iedzīvotāju skaita. Tā atrodas Nigēras upes lejtecē pie Gvinejas līča. Nigērijas iedzīvotāju sastāvs ir ļoti raibs — valstī dzīvo ap 250 tautu. Lielākās no tām ir hausi, jorubi, igbo, fulbi. Valsts strauji attīstās, izmantojot naftas atradnes Gvinejas līča piekrastē. Nigērija ir lielākā naftas ieguvēja Āfrikā. Valsts teritorijā ir arī dabasgāzes, akmeņogļu un alvas rūdas iegulas. Nigērijas ziemeļdaļā valda samērā sauss klimats, šeit audzē prosu, sorgo, zemesriekstus, kā arī aitas un liellopus — zebu. Nigēras upes ielejā audzē kokvilnu, tuvāk Gvinejas līcim — eļļaspalmas, kakaokokus. Nigērijas tropiskajos mežos aug kaučukaugi un dažādas vērtīgu koku sugas. Nigērijā ir vairākas hidroelektrostacijas, bet lielo pilsētu tuvumā arī termoelektrostacijas, kuras ražo nepieciešamo elektroenerģiju. Galvenās rūpniecības nozares ir kalnrūpniecība un naftas pārstrāde. Attīstīta ir pārtikas rūpniecība, īpaši daudz ir eļļas spiešanas fabriku, kā arī uzņēmumu, kas gatavo citrusu un ananasu konservus. Eļļu iegūst no zemesriekstiem un eļļaspalmām. Nozīmīga nozare ir kokvilnas audumu ražošana no vietējās kokvilnas. Kokapstrādes uzņēmumi no tropisko mežu koksnes ražo mēbeles, sērkociņus, celulozi, arī papīru. Nigērijā daudzi iedzīvotāji nodarbojas ar amatniecību. Katrai tautai un pilsētai ir raksturīgi savi amatniecības izstrādājumi. Kano pilsēta ir slavena ar safjānādas darinājumiem, Bida un Kano — ar groziem un paklājiem, kas pīti no rafijas palmu šķiedras, salmiem un niedrēm. Ilorinas iedzīvotāji ir izcili podnieki. Daudz ir zeltkaļu un sudrabkaļu.
Satura rādītājs
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nigērijai ir gara vēsture ne tikai kā sen apdzīvotai teritorijai, bet arī kā apgabalam, kurā pastāvējušas varenas impērijas un pilsētvalstis, pirms vēl to bija kolonizējušas Eiropas lielvaras. Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit atradās eiropieši. Hausi, jorubi un ibo kopā veido lielāko daļu Nigērijas iedzīvotāju. Pārējie nigērieši pieder pie kādas no vairāk nekā 250 etniskajām grupām, kuras ne vien bagātina jau tā ļoti daudzveidīgo Nigērijas kultūru un mākslu, bet ir "iedalījušas" tās teritoriju pēc etniskās un valodas piederības. Turklāt iedzīvotājus šķir arī reliģiskā piederība: ziemeļos vairums cilvēku ir musulmaņi, bet dienvidos — kristieši vai tradicionālo ticējumu piekritēji.
Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Administratīvi Nigērija dalās 36 štatos un Federālajā galvaspilsētas teritorijā Tālāk štati iedalās 774 pašpārvaldes apgabalos (Local Government Area).
| Štats | Platība, km² | Iedzīvotāji (1991) | Iedzīvotāji (2006) | Blīvums, cilv/km² | Centrs |
|---|---|---|---|---|---|
| Abija | 6 320 | 2 338 487 | 2 833 999 | 448 | Umuahija |
| Adamawa | 36 917 | 2 102 053 | 3 168 101 | 86 | Jola |
| Akva Iboma | 7 081 | 2 409 613 | 3 920 208 | 554 | Ujo |
| Anambra | 4 844 | 2 796 475 | 4 182 032 | 863 | Avka |
| Bauči | 45 837 | 2 861 887 | 4 676 465 | 102 | Bauči |
| Bajelsa | 10 773 | 1 121 693 | 1 703 358 | 158 | Jenagoa |
| Benue | 34 059 | 2 753 077 | 4 219 244 | 124 | Makurdi |
| Borno | 70 898 | 2 536 003 | 4 151 193 | 59 | Maiduguri |
| Delta | 17 698 | 2 590 491 | 4 098 391 | 232 | Asaba |
| Džigava | 23 154 | 2 875 525 | 4 348 649 | 188 | Duce |
| Eboņi | 5 670 | 1 029 312 | 2 173 501 | 383 | Abakaliki |
| Edo | 17 802 | 2 172 005 | 3 218 332 | 181 | Benina |
| Ekiti | 6 353 | 1 535 790 | 2 384 212 | 375 | Ado Ekiti |
| Enugu | 7 161 | 2 125 068 | 3 257 298 | 455 | Enugu |
| FGT | 7 315 | 371 674 | 1 405 201 | 192 | Abudža |
| Gombe | 18 768 | 1 489 120 | 2 353 879 | 125 | Gombe |
| Imo | 5 530 | 2 485 635 | 3 934 899 | 712 | Overri |
| Jobe | 45 502 | 1 399 687 | 2 321 591 | 51 | Damaturu |
| Kacina | 24 192 | 3 753 133 | 5 792 578 | 239 | Kacina |
| Kaduna | 46 053 | 3 935 618 | 6 066 562 | 132 | Kaduna |
| Kano | 20 131 | 5 810 470 | 9 383 682 | 466 | Kano |
| Kebi | 36 800 | 2 068 490 | 3 238 628 | 88 | Birninkebi |
| Kogi | 29 833 | 2 147 756 | 3 278 487 | 110 | Lokodža |
| Krosrivera | 20 156 | 1 911 297 | 2 888 966 | 143 | Kalabara |
| Kvara | 36 825 | 1 548 412 | 2 371 089 | 64 | Ilorina |
| Lagosa | 3 345 | 5 725 116 | 9 013 534 | 2 695 | Ikedža |
| Nasarava | 27 117 | 1 207 876 | 1 863 275 | 69 | Lafija |
| Nigēra | 76 363 | 2 421 581 | 3 950 249 | 52 | Minna |
| Oguna | 16 762 | 2 333 726 | 3 728 098 | 222 | Abeokuta |
| Ojo | 28 454 | 3 452 720 | 5 591 589 | 197 | Ibadana |
| Ondo | 14 606 | 2 249 548 | 3 441 024 | 236 | Akure |
| Osuna | 9 251 | 2 158 143 | 3 423 535 | 370 | Ošogbo |
| Plato | 30 913 | 2 104 536 | 3 178 712 | 103 | Džosa |
| Riversa | 11 077 | 3 187 844 | 5 185 400 | 468 | Porthārkorta |
| Sokoto | 25 973 | 2 418 585 | 3 696 999 | 142 | Sokoto |
| Taraba | 54 473 | 1 512 163 | 2 300 736 | 42 | Džalingo |
| Zamfara | 39 762 | 2 051 591 | 3 259 846 | 82 | Gusau |
| Nigērija | 923 768 | 88 992 220 | 140 003 542 | 152 | Abudža |
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Africa :: Nigeria». The World Factbook. Central Intelligence Agency (United States).
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Nigeria». International Monetary Fund. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlis.
| Šis ar Āfriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||
|