Nigērija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nigērijas karogs Nigērijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaArise, O Compatriots

Location of Nigērija
Galvaspilsēta Abudža
9°4′N 7°29′E / 9.067°N 7.483°E / 9.067; 7.483
Lielākā pilsēta Lagosa
Valsts valodas Angļu valoda
Valdība Federāla prezidentāla republika
 -  Prezidents Muhammadu Buhari
 -  Viceprezidents Yemi Osinbajo
Likumdevējs Nacionālā Asambleja
 -  Augšpalāta Senāts
 -  Apakšpalāta Pārstāvju palāta
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Dienvidu un Ziemeļu Nigērijas apvienošana 1914 
 -  Deklarēta un atzīta 1960. gada 1. oktobris 
 -  Republika deklarēta 1963. gada 1. oktobris 
Platība
 -  Kopā 923 768 km² (31.)
 -  Ūdens (%) 1,4
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2018. gadā 195,605,702[1] (7.)
 -  2006. gada tautas skaitīšana 140 431 790 
 -  Blīvums 191,8/km² (71.)
IKP (PPP) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $413,402 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $2578[2] 
IKP (nominālais) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $238,920 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $1490[2] 
Džini koef. (2003) 43,7 
HDI (2011) 0,459 (156.)
Valūta Naira (₦) (NGN)
Laika josla WAT (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+1)
Interneta domēns .ng
Tālsarunu kods +234

Nigērija (angļu: Nigeria), oficiāli Nigērijas Federālā Republika (Federal Republic of Nigeria) ir valsts Rietumāfrikā. Tā atrodas Nigēras upes lejtecē pie Gvinejas līča. Valsts robežojas ar Beninu rietumos, Kamerūnu austrumos, Čadu ziemeļaustrumos un Nigēru ziemeļos. Nigērijā pēc 2018. gada datiem dzīvo ap 195,605 miljoniem iedzīvotāju.[3] Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā valsts Āfrikā un septītā lielākā pasaulē. Nigērija ir Āfrikas Savienības, Nāciju Sadraudzības un OPEC dalībvalsts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigērijai ir gara vēsture ne tikai kā sen apdzīvotai teritorijai, bet arī kā apgabalam, kurā pastāvējušas varenas impērijas un pilsētvalstis, pirms vēl to bija kolonizējušas Eiropas lielvaras. Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit atradās eiropieši.

1851. gadā britu karaspēks ieņēma Lagosu. Tā tika formāli anneksēta 1861. gadā. 1901. gadā Nigērijas teritorija tika padarīta par Lielbritānijas protektoriātu. Valsts ieguva neatkarību 1960. gada 1. oktobrī kā Nigērijas federācija ar Elizabete II kā valsts galvu un Nigērijas karalieni. 1963. gadā Nigērija kļuva par republiku, taču 1966. gadā tā nonāca armijas varā pēc valsts apvērsuma. 1967. gadā valsts dienvidrietumu daļa atdalījās no pārējās valsts un tika nodibināta Biafras Republika, kas aizsāka Nigērijas pilsoņu karu. Karā uzvarēja Nigērijas valdība un Biafra atkal kļuva par daļu no valsts. Nigērija atkal kļuva par republiku 1979. gadā pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas. Tomēr tā nepastāvēja ilgi, jo pēc 4 gadiem Muhammadu Buhari veica valsts apvērsumu. Buhari tika gāzts cita apvērsuma rezultātā 1985. gadā. Pēc tā valsts piedzīvoja vēl 2 apvērsumus 1990. un 1993. gadā; pēdējo no tiem veica Sani Abača, kurš valdīja no 1993. līdz savai nāvei 1998. gadā. Pēc Abačas nāves viņa pēctecis pieņēma jaunu konstitūciju, kas nodrošināja vairāku partiju vēlēšanas. 1999. gada 5. maijā vara tika nodota bijušajam armijas komandierim Olusegunam Obasandžo, kurš bija valdījis kā militārais līderis no 1976. līdz 1979. gadam.

Obasandžo tika atkārtoti ievēlēts 2003. gadā. 2007. gadā par valsts prezidentu kļuva Umaru Jaradua. Viņš nomira 2010. gada 5. maijā un tika rīkotas jaunas vēlēšanas. Par pagaidu prezidentu kļuva Gudlaks Džonatans. G. Džonatans uzvarēja 2011. gada vēlēšanās. 2015. gada vēlēšanās viņš vēlreiz kanditēja uz prezidenta amatu, taču zaudēja Muhammadu Buhari.

Kopš 2009. gada Nigērijas ziemeļaustrumu daļā darbojas teroristu grupējums Boko Haram, kurš grib ieviest šariatu valstī. Tas tika dibināts 2002. gadā. Sākumā grupa bija visai miermīlīga, taču sāka palielināt savu uzbrukumu skaitu pēc grupas līdera nāves 2009. gada jūlijā. Tika uzsākta bruņota sacelšanās, kura turpinās vēl joprojām. Grupa galvenokārt darbojas Jobes, Kano, Borno un Kadunas štatos. Boko Haram neiesaistās Nigērijas politiskajā sistēmā, ievērojot fundamentālisma islāma formu, kas aizliedz dalību, ja vien sistēma nav balstīta uz šariatu vai islāma likumiem.[4] Grupa ir veikusi pašnāvnieku uzbrukumus, bumbu sprādzienus un cilvēku nolaupīšanu štatos, kuros tā ir aktīva. 2014. gada 14. aprīlī kaujinieki nolaupīja 276 skolnieces no internātskolas Čibokā, Borno štatā. Nolaupīšana izraisīja globālu sašutumu un sociālajos tīklos tika uzsākta kampaņa #BringBackOurGirls.[4] 2014. gada 24. augustā Boko Haram Nigērijas ziemeļaustrumos pasludināja kalifātu[5] un sāka ieņemt teritoriju Nigērijā, Čadā, Kamerūnā un Nigērā.[6][7][8] To valstu līderi uzsāka cīņu pret grupējumu[9][10][11] un 2015. gada aprīlī grupa kontrolēja tikai mazu teritoriju Nigērijas ziemeļaustrumos un atkāpās Sambisas mežā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigērijas sauszemes robeža kopumā ir 4477 km gara. Valsts robežojas ar Beninu rietumos (809 km gara robeža), Kamerūnu austrumos (1975 km), Čadu ziemeļaustrumos (85 km) un Nigēru ziemeļos (1608 km).[12] Dienvidos valsti apskalo Gvinejas līcis. Krasta līnija gar līci ir 853 km gara.[13] Nigērija ir aptuveni 1200 km plata no austrumiem uz rietumiem un apmēram 1050 km gara no ziemeļiem uz dienvidiem. Valsts platība ir 923 768 km2. Nigērija ir 31. lielākā valsts pasaulē pēc Tanzānijas un 14. lielākā valsts Āfrikā.

Valstij ir tādi dabas resursi kā dabasgāze, nafta, alva, dzelzs rūdas, ogles, kaļķakmens, niobijs, svins, cinks.[14] Naftas meklējumi valsts teritorijā sākās 1907. gadā. Tā pirmo reizi tika atrasta 1956. gadā Oloibiri ciematā, kurš atrodas Bajelsa štatā. Naftas ražošana sākās 1958. gadā. Lieli naftas krājumi atrodas Nigēras deltas reģionā. Tomēr vietējie iedzīvotāji nav tik apmierināti ar naftas atrašanu, jo tā piesārņo vidi. Nemiernieku grupas kopš 2003. gada darbojas šajā reģionā.

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts reljefs svārstās no zemienes gar krastu un apakšējo Nigēras ieleju līdz augstienēm ziemeļos un kalniem gar Austrumu robežu.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigērijā ir tropu klimats ar diviem gadalaikiem. Mitrā sezona ilgst no aprīļa līdz oktobrim, kurā vismitrākais mēnesis ir jūnijs, savukārt sausā sezona ilgst no novembra līdz martam. Vidējais nokrišņu daudzums valstī svārstās no 1770 mm R līdz 4310 mm gar A krastu un līdz 470 mm valsts centrālajā daļā. Valdošie vēji ir DR, kas atnes lietu, un karstas, sausas putekļu vētras no Sahāras tuksneša ziemeļaustrumos. Vidējais temperatūras diapazons ir no 23 grādiem pēc Celsija līdz 32 grādiem pēc Celsija visu gadu.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Administratīvi Nigērija dalās 36 štatos un Federālajā galvaspilsētas teritorijā Tālāk štati iedalās 774 pašpārvaldes apgabalos (Local Government Area).

Nigērijas administratīvā iedalījuma karte
Štats Platība, km² Iedzīvotāji (1991) Iedzīvotāji (2006) Blīvums, cilv/km² Centrs
Abija 6 320 2 338 487 2 833 999 448 Umuahija
Adamawa 36 917 2 102 053 3 168 101 86 Jola
Akva Iboma 7 081 2 409 613 3 920 208 554 Ujo
Anambra 4 844 2 796 475 4 182 032 863 Avka
Bauči 45 837 2 861 887 4 676 465 102 Bauči
Bajelsa 10 773 1 121 693 1 703 358 158 Jenagoa
Benue 34 059 2 753 077 4 219 244 124 Makurdi
Borno 70 898 2 536 003 4 151 193 59 Maiduguri
Delta 17 698 2 590 491 4 098 391 232 Asaba
Džigava 23 154 2 875 525 4 348 649 188 Duce
Eboņi 5 670 1 029 312 2 173 501 383 Abakaliki
Edo 17 802 2 172 005 3 218 332 181 Benina
Ekiti 6 353 1 535 790 2 384 212 375 Ado Ekiti
Enugu 7 161 2 125 068 3 257 298 455 Enugu
FGT 7 315 371 674 1 405 201 192 Abudža
Gombe 18 768 1 489 120 2 353 879 125 Gombe
Imo 5 530 2 485 635 3 934 899 712 Overri
Jobe 45 502 1 399 687 2 321 591 51 Damaturu
Kacina 24 192 3 753 133 5 792 578 239 Kacina
Kaduna 46 053 3 935 618 6 066 562 132 Kaduna
Kano 20 131 5 810 470 9 383 682 466 Kano
Kebi 36 800 2 068 490 3 238 628 88 Birninkebi
Kogi 29 833 2 147 756 3 278 487 110 Lokodža
Krosrivera 20 156 1 911 297 2 888 966 143 Kalabara
Kvara 36 825 1 548 412 2 371 089 64 Ilorina
Lagosa 3 345 5 725 116 9 013 534 2 695 Ikedža
Nasarava 27 117 1 207 876 1 863 275 69 Lafija
Nigēra 76 363 2 421 581 3 950 249 52 Minna
Oguna 16 762 2 333 726 3 728 098 222 Abeokuta
Ojo 28 454 3 452 720 5 591 589 197 Ibadana
Ondo 14 606 2 249 548 3 441 024 236 Akure
Osuna 9 251 2 158 143 3 423 535 370 Ošogbo
Plato 30 913 2 104 536 3 178 712 103 Džosa
Riversa 11 077 3 187 844 5 185 400 468 Porthārkorta
Sokoto 25 973 2 418 585 3 696 999 142 Sokoto
Taraba 54 473 1 512 163 2 300 736 42 Džalingo
Zamfara 39 762 2 051 591 3 259 846 82 Gusau
Nigērija 923 768 88 992 220 140 003 542 152 Abudža

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigērijas iedzīvotāju sastāvs ir ļoti raibs, jo valstī dzīvo vairāk kā 250 tautu. Lielākās no tām ir hausi, jorubi, igbo, fulbi, kas kopā veido 70% Nigērijas iedzīvotāju. Pārējie nigērieši pieder pie kādas no vairāk nekā 250 etniskajām grupām, kuras ne vien bagātina jau tā ļoti daudzveidīgo Nigērijas kultūru un mākslu, bet ir "iedalījušas" tās teritoriju pēc etniskās un valodas piederības. Turklāt iedzīvotājus šķir arī reliģiskā piederība: ziemeļos vairums iedzīvotāju ir musulmaņi (41%), bet dienvidos — kristieši (58%) vai tradicionālo ticējumu piekritēji.

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts strauji attīstās, izmantojot naftas atradnes Gvinejas līča piekrastē. Nigērija ir lielākā naftas ieguvēja Āfrikā. Valsts teritorijā ir arī dabasgāzes, akmeņogļu un alvas rūdas iegulas. Nigērijas ziemeļdaļā valda samērā sauss klimats, šeit audzē prosu, sorgo, zemesriekstus, kā arī aitas un liellopus — zebu. Nigēras upes ielejā audzē kokvilnu, tuvāk Gvinejas līcim — eļļaspalmas, kakaokokus. Nigērijas tropiskajos mežos aug kaučukaugi un dažādas vērtīgu koku sugas. Nigērijā ir vairākas hidroelektrostacijas, bet lielo pilsētu tuvumā arī termoelektrostacijas, kuras ražo nepieciešamo elektroenerģiju.

Galvenās rūpniecības nozares ir kalnrūpniecība un naftas pārstrāde. Attīstīta ir pārtikas rūpniecība, īpaši daudz ir eļļas spiešanas fabriku, kā arī uzņēmumu, kas gatavo citrusu un ananasu konservus. Eļļu iegūst no zemesriekstiem un eļļaspalmām. Nozīmīga nozare ir kokvilnas audumu ražošana no vietējās kokvilnas. Kokapstrādes uzņēmumi no tropisko mežu koksnes ražo mēbeles, sērkociņus, celulozi, arī papīru.

Nigērijā daudzi iedzīvotāji nodarbojas ar amatniecību. Katrai tautai un pilsētai ir raksturīgi savi amatniecības izstrādājumi. Kano pilsēta ir slavena ar safjānādas darinājumiem, Bida un Kano — ar groziem un paklājiem, kas pīti no rafijas palmu šķiedras, salmiem un niedrēm. Ilorinas iedzīvotāji ir izcili podnieki. Daudz ir zeltkaļu un sudrabkaļu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Nigeria Population». worldometers. Skatīts: 2018. gada 11. jūnijs.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Nigeria». International Monetary Fund. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlis.
  3. «Nigeria Population». worldometers. Skatīts: 2018. gada 11. jūnijs.
  4. 4,0 4,1 «Boko Haram Fast Facts» (angliski). CNN. Skatīts: 2018. gada 18. jūnijs.
  5. «'Boko Haram' Nigērijas ziemeļaustrumos pasludina kalifātu» (latviski). Delfi. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  6. «'Boko Haram' kļuvusi par mini 'Islāma valsti' ar savu teritoriju» (latviski). Delfi. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  7. «Boko Haram Takes, Holds Territory» (angiski). soufangroup.com. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  8. «The evolution and impact of Boko Haram in the Lake Chad Basin» (angiski). odihpn.org. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  9. «Čadas armija palīdz Nigērijai cīnīties ar 'Boko Haram'» (latviski). Delfi. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  10. «Nigēra un Čada sāk uzbrukumu grupējumam 'Boko Haram'» (latviski). Delfi. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  11. «'Boko Haram' Kamerūnas ciemā nogalinājis desmitiem iedzīvotāju» (latviski). Delfi. Skatīts: 2018. gada 19. jūnijs.
  12. «Nigeria Land boundaries». indexmundi. Skatīts: 2018. gada 11. jūnijs.
  13. «Nigeria Coastline». indexmundi. Skatīts: 2018. gada 11. jūnijs.
  14. «Nigeria Natural resources». indexmundi. Skatīts: 2018. gada 11. jūnijs.