Niko Kovačs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Niko Kovač)
Jump to navigation Jump to search
Niko Kovačs Football pictogram.svg
Niko Kovačs
Personas dati
Dzimis1971. gada 15. oktobrī (48 gadi)
Dzimšanas vietaRietumberlīne
Augums176 cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijapussargs
Jauniešu klubi
1987—1989Valsts karogs: Vācija Rapide Wedding
1989—1990Valsts karogs: Vācija Hertha Zehlendorf
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp(v)
1990—1991Valsts karogs: Vācija Hertha Zehlendorf25(7)
1991Valsts karogs: Vācija Hertha BSC II12(1)
1992—1996Valsts karogs: Vācija Hertha BSC148(15)
1996—1999Valsts karogs: Vācija Bayer Leverkusen77(8)
1999—2001Valsts karogs: Vācija Hamburger SV55(12)
2001—2003Valsts karogs: Vācija Bayern München34(3)
2003—2006Valsts karogs: Vācija Hertha BSC75(8)
2006—2009Valsts karogs: Austrija Red Bull Salzburg65(9)
Kopā491(63)
Nacionālā izlase
1996—2008Flag of Horvātija Horvātija83(14)
Vadītās komandas
2011—2012Valsts karogs: Austrija Red Bull Salzburg (asistents)
2012—2013Valsts karogs: Horvātija Horvātija U21
2013—2015Flag of Horvātija Horvātija
2016—2018Valsts karogs: Vācija Eintracht Frankfurt
2018—2019Valsts karogs: Vācija Bayern München
Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Niko Kovačs (horvātu: Niko Kovač; dzimis 1971. gada 15. oktobrī) ir horvātu futbola treneris un bijušais futbolists, spēlējis pussarga pozīcijā, bijis Horvātijas futbola izlases dalībnieks. Kā treneris ir vadījis Horvātijas izlasi, kā arī bijis Vācijas klubu Frankfurtes "Eintracht" un Minhenes "Bayern" galvenais treneris.

Niko Kovača jaunākais brālis Roberts arī ir bijis profesionāls futbolists un Horvātijas izlases spēlētājs.

Futbolista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielāko daļu no spēlētāja karjeras aizvadījis Vācijā. Karjeru sāka Cēlendorfas "Hertha", vēlāk pārcēlās uz Berlīnes "Hertha", kas tolaik spēlēja 2. Bundeslīgā. 1996. gadā pievienojās Bundeslīgas klubam Leverkūzenes "Bayer". Vēlāk spēlējis arī Hamburger SV un Minhenes "Bayern". 2003. gadā ar Bayern kļuvis par Bundeslīgas čempionu un ieguvis arī Vācijas kausu. Karjeras noslēgumā spēlēja Austrijas klubā Red Bull Salzburg.

Horvātijas izlasē debitēja 1996. gada 11. decembrī pret Maroku. Pirmos vārtus izlases labā guva 2000. gada 29. martā pret Vāciju. Izlases sastāvā piedalījies divos FIFA Pasaules kausa (2002, 2006) un divos Eiropas čempionāta (2004, 2008) finālturnīros. No 2004. gada līdz pat karjeras beigām bija komandas kapteinis. Karjeru izlasē noslēdza 2008. gada oktobrī, pēdējo spēli aizvadot pret Ukrainu. Izlases rindās nospēlējis 83 spēles un guvis 14 vārtus.[1]

Trenera karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc spēlētāja karjeras beigām sāka strādāt Red Bull Salzburg treneru korpusā. No 2012. līdz 2013. gadam bija Horvātijas U21 izlases treneris. 2013. gada oktobrī tika apstiprināts par Horvātijas izlases galveno treneri. Vadīja komandu 2014. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā, kurā izlase nespēja izkļūt no grupas. 2015. gada septembrī divas kārtas pirms 2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra beigām līgums ar Kovaču tika lauzts.[2]

2016. gada martā kļuva par Vācijas Bundeslīgas kluba Frankfurtes "Eintracht" galveno treneri. 2018. gadā ar šo klubu uzvarēja Vācijas kausa izcīņā. 2018. gada aprīlī tika paziņots, ka N. Kovačs 2018.—2019. gada sezonā būs Minhenes "Bayern" galvenais treneris.[3] 2019. gadā ar Bayern uzvarēja Vācijas Bundeslīgā, kā arī izcīnīja Vācijas kausu. Pēc neveiksmīgā 2019.—2020. gada sezonas sākuma un zaudējuma Frankfurtes "Eintracht" ar 1:5 2019. gada 3. novembrī pēc abpusējas vienošanās amatu atstāja.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Niko Kovač - national football team player». eu-football.info. Skatīts: 2018. gada 8. jūlijā.
  2. «Horvātija pēc divām neveiksmīgām spēlēm atlaiž Kovāču». Sportacentrs.com. 2015. gada 9. septembris. Skatīts: 2018. gada 8. jūlijā.
  3. «Horvātu speciālists Kovačs no nākamās sezonas kļūs par Bayern galveno treneri». Diena.lv. 2018. gada 13. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 8. jūlijā.
  4. «FC Bayern und Niko Kovač trennen sich». fcbayern.com (vācu). 2019. gada 5. novembris. Skatīts: 2019. gada 6. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]