Nikolajs Švedrēvics

Vikipēdijas lapa
Nikolajs Švedrēvics
Nikolajs Konstantīns Švedrēvics
Nikolajs Švedrēvics
Personas dati
Dzimis 1893. gada 30. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija
Miris 1937. gada 5. jūlijā (44 gadu vecumā)
Rīga Karogs: Latvija Latvija
Pārstāvētā valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija
Karogs: Latvija Latvija
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Šķēpa mešana
Dalība sacensībās
Dalība OS 1 (1912)

Nikolajs Konstantīns Švedrēvics (dzimis 1893. gada 30. janvārī[1] (pēc vecā stila — 18. janvārī[2]), miris 1937. gada 5. jūlijā[3]) bija baltvācu vieglatlēts, startējis šķēpa mešanas sacensībās.

Dzimis Rīgā, kalēja Ernsta Johana Švedrevica un viņa sievas Katrīnas dzimušas Krūmiņas ģimenē.[2]

Viņš piedalījās 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Stokholmā, kur ieņēma 20. vietu ar rezultātu 43,21 m. Trīs reizes kļuvis par Krievijas čempionu: divreiz šķēpa mešanā (1912, 1914) un vienreiz tāllēkšanā no vietas (1914). Tāpat N. Švedrēvics četras reizes laboja Krievijas rekordu, uzlabojot to no 48,34 m (1911) līdz 52,98 m (1914). Šo rezultāti Latvijas šķēpa metēji pārspēja vienīgi 1924. gadā. Vēl divas reizes sportists uzstādīja Latvijas rekordus šķēpa mešanā — 48,23 m un 49,40 m (1922) —, vēl bijis Latvijas rekordists augstlēkšanā no vietas — 1922. gadā pārvarēja 1,38 m. Viņš bija pirmais latviešu šķēpa metējs, kas pārsniedzis 50 metru robežu — 1913. gadā šķēpu raidījis 50,25 m tālumā.

Pēc Pirmā pasaules kara iesaistījās Latvijas sporta dzīves organizēšanā. 1921. gada 31. maijā N. Švedrēvics piedalījās Latvijas Vieglatlētikas savienības dibināšanā, kļuva par tās pirmo priekšsēdētāju. Slimoja ar tuberkulozi, 1932. gadā ārstējās Tērvetes sanatorijā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 17. apr., 60206. l.
  2. 2,0 2,1 Rīgas Jēzus ev. lut. draudzes locekļu kartotēka. - Ra - Šv. - 19.gs.b. - 1939.g. - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1407. f., 3. apr., 90. l.
  3. «Libausche Zeitung. - 1937.g. 10.jūlijs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. februārī. Skatīts: 2018. gada 10. novembrī.
  4. «Sporta Pasaule. - 1932.g. 1.augusts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. februārī. Skatīts: 2018. gada 10. novembrī.
Kopējās

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]