Nikolajs Berdjajevs

Vikipēdijas lapa
Nikolajs Berdjajevs
Никола́й Алекса́ндрович Бердя́ев
Nikolajs Berdjajevs
Personīgā informācija
Dzimis 1874. gada 18. martā
Kijiva, Krievijas impērija
(Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1948. gada 24. martā (74 gadi)
Klamāra, Odesēna, Karogs: Francija Francija
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija kristīgais eksistenciālisms
Nozīmīgas idejas jaunie viduslaiki, objektivizācija (объективация), transcendēšana (трансцендирование)
Galvenās intereses radošums, eshatoloģija, brīvā griba, krievu nacionālisms, ontoloģija
Ietekmējies no Bēme, Sarovas Serafims, Kants, fon Bādens, Homjakovs, Dostojevskis, Ļeontjevs, Solovjovs, Nīče
Ietekmējis Elils, Hakslijs, Marsels, Votss
Nozīmīgi darbi Философия свободного духа (1927), О назначении человека (1931),
Valoda krievu valoda, franču valoda

Nikolajs Berdjajevs (krievu: Никола́й Алекса́ндрович Бердя́ев, franču: Nicolas Berdiaev; dzimis 1874. gada 18. martā, miris 1948. gada 24. martā) bija Ukrainā dzimis 20. gadsimta pirmās puses krievu filozofs, kurš parasti tiek ierindots kristīgā eksistenciālisma tradīcijā.

Uzsāka mācības Kijivas Universitātē, tomēr par piedalīšanos studentu nemieros 1897. gadā tika izsūtīts uz Vologdu. Pēc izsūtījuma apmetās Sanktpēterburgā. Iesākumā būdams marksisma ietekmē, Berdjajevs kritizēja marksisma realizāciju Krievijā un virzījās kristietības universālisma un personālisma virzienā. 1913. gadā par rakstu, kas zaimojot baznīcu, tika notiesāts ar izsūtījumu uz Sibīriju, tomēr Pirmā pasaules kara sākums un revolūcijas izjauca sprieduma realizāciju. Pēc Oktobra revolūcijas nepieņēma lielinieku dogmātismu. 1920. un 1922. gadā tika apcietināts. 1922. gada septembrī t.s. filozofu kuģa akcijā izsūtīts no valsts. Apmetās Francijā, kur nodzīvoja līdz mūža galam, radot vairumu no saviem pazīstamākajiem darbiem.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]