Nikolajs Bogdanovs-Beļskis

Vikipēdijas lapa
Nikolajs Bogdanovs-Beļskis
Николай Петрович Богданов-Бельский
Pašportrets (1915)
Pašportrets (1915)
Personīgā informācija
Dzimis 1868. gada 20. decembrī
Šitiki, Smoļenskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1945. gada 19. februārī (76 gadi)
Berlīne, Trešais reihs, (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Pilsonība Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās glezniecība

Nikolajs Bogdanovs-Beļskis (1868—1945) bija Krievijas Impērijas un Latvijas krievu gleznotājs. Gleznojis arī Latgales lauku ainavas un zemnieku bērnu portretus.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1868. gada 20. decembrī Smoļenskas guberņas Beļskas apriņķī (tagad Tveras apgabalā) kā laukstrādnieces ārlaulības dēls. Maskavas profesors S. Račinskis, kas nodarbojās ar lauku skolu organizēšanu, ievēroja apdāvināto skolnieku, paņēma viņu pie sevis un veicināja zēna turpmāko attīstību. Nikolajs mācījās Maskavas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolā (1884), vēlāk studēja Sanktpēterburgas Mākslas Akadēmijā mākslinieka Iļjas Repina klasē (1894—1895). Kopš 1890. gada piedalījās „peredvižņiku” izstādēs. Papildinājās Parīzē, Minhenē un Itālijā.

Kad viņa gleznu "Topošais mūks" (Будущий инок) pēc 1891. gada iegādājās Krievijas ķeizariene Marija Fjodorovna, mākslinieks kļuva slavens. Tretjakova galerija iegādājās gleznu "Sarežģīts uzdevums" (Трудная задача). Viņš gleznoja Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II, lielkņaza Sergeja Aleksandroviča, ķeizarienes Marijas Fjodorovnas, kā arī daudzu galminieku portretus. 1903. gadā viņš pabeidza Mākslas akadēmiju, 1914. gadā viņam tika piešķirts Mākslas Akadēmijas īstenā locekļa nosaukums.

Krievijas pilsoņu kara laikā Nikolajs Bogdanovs-Beļskis 1921. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Viņš turpināja gleznot portretus, vasaras pavadīja Rēzeknes apriņķa Loboržos. 1940. gadā kādā intervijā viņš atzina, ka Latvija vispār ir ļoti gleznaina, un it īpaši Latgale. Tās daba atgādina man Smoļenskas guberņas ziemeļu daļu, kur es esmu dzimis un pavadījis savu bērnību.[1] No 1922. līdz 1940. gadam Latvijā tika rīkotas septiņas Nikolaja Bogdanova-Beļska mākslas darbu izstādes. Viņa gleznu izstādes tika organizētas Belgradā, Prāgā, Kopenhāgenā, Berlīnē, Hamburgā, Helsinkos, Oslo, Tallinā, Minhenē, Toronto. 1943. gadā Rīgā klajā nāca N. Bogdanova-Beļska gleznu albums (Z. Ligers. Bogdanoff-Belsky. Riga, 1943).

Otrā pasaules kara laikā, tuvojoties Sarkanajai armijai, 1944. gadā mākslinieks kopā ar savu dzīvesbiedri Antoniju devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur dzīvoja Pozenē, atkal tuvojoties Sarkanās armijai, bēga uz Berlīni, kur mira slimnīcā 1945. gada 19. februārī. Apbedīts Tēgeles pareizticīgo kapos.

Latvijā gleznotās gleznas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Apmeklējums" (Визит), "Uz skolu" (В школу), "Sapņotājs" (Мечтатель), "Pirmā mācību stunda" (Первый урок), "Viesojoties pie lasītājas" (В гостях у читательницы) un citas. Vairāk kā divdesmit Nikolaja Bogdanova-Beļska makslas darbu atrodas Latvijas Mākslas muzeja fondos.[2]

1991. gadā Latvijas Mākslas muzejā un 2016. gadā Rīgas Biržas muzejā notika Nikolaja Bogdanova-Beļska mākslas darbu izstādes.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dļa Vas, 1940., №17.
  2. Nikolajs Bogdanovs-Beļskis russkije.lv

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Лапидус Н. Богданов-Бельский. М.: Белый город, 2005. — 48 с.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]