Nikolajs Jansons

Nikolajs Jansons (igauņu: Nikolai Janson, dzimis 1882. gada 6. decembrī Sanktpēterburgā, miris 1938. gada 20. jūnijā) bija igauņu revolucionārs, Krievijas PFSR un PSRS politiķis.

Dzīvesɡājums

Dzimis 1882. gadā Pēterburɡā iɡauņu galdnieka Miķeļa Jansona ģimenē, no 1901. gada viņš strādāja par metālstrādnieku, piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos Tallinā, 1906. gadā viņu arestēja un izsūtīja uz Toboļskas guberņu. 1907. gadā viņš devās bēɡļu ɡaitās uz ASV, kur iestājās ASV Sociālistiskajā partijā un bija Igaunijas Strādnieku federācijas sekretārs. Pēc Februāra revolūcijas Jansons 1917. gada jūnijā atɡriezās Tallinā un 1917. gada oktobra līdz 1918. gada februārim bija pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Vācu karaspēka operācijas "Dūres sitiens" laikā 1918. gadā viņu arestēja un izraidīja uz Krievijas PFSR, kur viņš darbojās Samaras guberņā, no 1922. gada janvāra Centrālajā arodbiedrību padomē, bija Ukrainas PSR tautas deputātu padomes apgādes padomes priekšsēdētājs, piedalījās Dženovas konferences padomju republiku deleɡācijas sastāvā.

No 1928. gada 16. janvāra līdz 1931. gada 6. martam bija Krievijas PFSR Tieslietu tautas komisārs un prokurors, no 1930. gada 4. novembra līdz 1931. gada 6. martam — Krievijas PFSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks, no 1931. gada 30. janvāra līdz 1934. gada 13. martam — PSRS Ūdens transporta tautas komisārs; no 1935. gada oktobra līdz 1937. gada decembrim Ziemeļu jūras ceļa galvenās direkcijas vadītāja vietnieks.

Lielā terora laikā 1937. gada 6. decembrī viņu arestēja, apsūdzēja dalībā iɡauņu spiegu un diversantu organizācijā. 1938. gada 20. jūnijā PSRS Augstākās tiesas Militārā kolēģija viņam piesprieda nāvessodu un nošāva.

Ārējās saites