Nikolajs Kamaņins

Vikipēdijas lapa
Nikolajs Kamaņins
Николай Петрович Каманин
Nikolaja Kamaņina portrets uz pastmarkas
Nikolaja Kamaņina portrets uz pastmarkas
Personīgā informācija
Dzimis 1908. gada 18. oktobrī [v.s. 5. oktobrī][1]
Meļenki, Vladimiras guberņa, Karogs: Krievija Krievija
Miris 1982. gada 12. februārī (73 gadi)
Maskava, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Tautība krievs
Brāļi Aleksandrs, Ivans, Aleksejs, Vladimirs
Māsas Marusja, Poļina, Tonja, Ļida, Kaļerija
Dzīvesbiedre Marija Kamaņina
Bērni Arkādijs Kamaņins, Ļevs Kamaņins
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālpulkvedis
Dienesta laiks 1927.—1972.
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra Gaisa spēki
Nodarbošanās lidotājs
Kaujas darbība Ziemas karš, Lielais Tēvijas karš
Apbalvojumi Padomju Savienības Varonis, Ļeņina ordenis (3 ×)
Izglītība Ļeņingradas Gaisa spēku militāri teorētiskā skola, Borisogļebskas kara aviācijas lidotāju skola, Žukovska Kara gaisa inženieru akadēmija, Ģenerālštāba kara akadēmija

Nikolajs Kamaņins (Николай Петрович Каманин, dzimis 1908. gada 18. oktobrī [v.s. 5. oktobrī],[1] miris 1982. gada 12. martā) bija PSRS lidotājs, militārā amatpersona.

1927. gadā Nikolajs Kamaņins iestājās Sarkanajā armijā. 1928. gadā pabeidza Ļeņingradas Gaisa spēku militāri teorētisko skolu, bet 1929. gadā — Borisogļebskas kara aviācijas lidotāju skolu. Pēc tam viņš dienēja gaisa spēkos.

1934. gadā kā lidmašīnu nodaļas komandieris piedalījās kuģa Čeljuskin apkalpes un pasažieru glābšanā Arktikā. Par to kā viens no pirmajiem saņēma Padomju Savienības Varoņa goda nosaukumu.

1938. gadā Kamaņins pabeidza Žukovska Kara gaisa inženieru akadēmiju. 1939.—1940. gadā viņš piedalījās Ziemas karā kā vieglo bumbvedēju aviobrigādes komandieris. 1940. gada beigās pulkvedis Kamaņins tika iecelts par Vidusāzijas kara apgabala Gaisa spēku komandiera vietnieku. 1941. gadā, pēc Vācijas uzbrukuma PSRS, piedalījās Irānas ziemeļdaļas okupācijā. No 1942. gada jūlija karoja frontē, komandējot aviācijas divīziju, vēlāk — korpusu.

No 1947. gada Kamaņins strādāja Civilās gaisa flotes Galvenajā pārvaldē. No 1951. līdz 1955. gadam viņš bija DOSAAF priekšsēdētāja vietnieks aviācijas jautajumos. 1956. gadā, pēc Ģenerālštāba kara akadēmijas pabeigšanas, N. Kamaņinu iecēla par gaisa armijas komandieri. No 1958. gada viņš bija Gaisa spēku Galvenā štāba priekšnieka vietnieks militārajā sagatavošanā.

No 1960. gada Kamaņins kā Gaisa spēku pārstāvis nodarbojās ar pirmo PSRS kosmonautu atlasi un sagatavošanu. 1966. gadā viņu nozīmēja par Gaisa spēku virspavēlnieka palīgu kosmosa jautājumos. Dienestu atstāja 1972. gadā.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Nikolaja Kamaņina dēls Ļevs apgalvo, ka, stājoties Sarkanajā armijā, tēvs savu vecumu noradījis par vienu gadu vecāku. Iznāk, ka viņš dzimis 1909. gadā, bet visos dokumentos norādīts dzimšanas gads 1908. (Skat. [1] (krieviski))

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]