Nikolajs Pirogovs

Vikipēdijas lapa
Nikolajs Pirogovs
Николай Пирогов
Pēc pensionēšanās 1870. gadā
Pēc pensionēšanās 1870. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1810. gada 25. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas impērija
Miris 1881. gada 5. decembrī (71 gads)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Vinnica, Krievijas impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība Krievs
Ārsta informācija
Medicīnas joma Medicīna, ķirurģija, anatomija
Pasniedzēji Justs Kristiāns fon Loders, Matvejs Mudrovs
Studenti Aleksandrs Kīters

Nikolajs Pirogovs (krievu: Николай Иванович Пирогов, dzimis 1810. gada 25. novembrī [v.s. 13. novembrī], miris 1881. gada 5. decembrī [v.s. 23. novembrī]) bija krievu zinātnieks, ārsts, pedagogs. No 1847. gada — Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Par nopelniem Krimas karā ievainoto ārstēšanā viņš tiek uzskatīts par Krievijas karalauka ķirurģijas tēvu, ieviesis ģipša pārsēju un vairākas jaunas ķirurģiskas operācijas.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1810. gadā Maskavā majora Ivana Pirogova ģimenē. 1828. gadā viņš absolvēja Maskavas Universitāti un tika nosūtīts uz Tērbatas Universitātes Profesoru sagatavošanas institūtu, kur 1832. gadā ieguva medicīnas doktora grādu un 1833. gadā papildinājās Berlīnes Universitātes klīnikā. 1835. gadā neilgu laiku strādāja Rīgas kara hospitālī,[1] tad Tērbatas Universitātes ķirurģijas klīnikā.

1841. gadā sāka strādāt par Pēterburgas Medicīnas ķirurģijas akadēmijas (Императорская медико-хирургическая академия) ķirurģijas katedras un Hospitālās ķirurģijas klīnikas vadītāju. 1842. gadā apprecējās ar Jekaterinu Berezinu, pēc viņas nāves 1850. gadā otro reizi ar vācbaltieti Aleksandru fon Bistramu (Бистром). 1847. gadā Pirogovs sāka izmantot ēteri Kaukāza karā ievainoto anestēzijai. Ap šo laiku sāka apkopot anatomijas atlantu, kas četros sējumos tika izdots no 1851. līdz 1854. gadam. Pēc Krimas kara viņu atvaļināja no kara ķirurga pienākumiem un 1858. gadā iecēla par Kijevas mācību apgabala kuratoru. 1861. gadā Pirogovu iecēla par Galvenās augstskolu pārvaldes locekli ar uzdevumu pārraudzīt ārzemēs studējošos, 1862. gadā viņš dzīvoja Heidelbergā.

Pēc pensionēšanās Pirogovs dzīvoja savā lauku mājā Višņā pie Vinnicas, kur tagad iekārtots Nacionālais Pirogova muzejs (ukraiņu: Національний музей-садиба М.І. Пирогова). Krievu-turku kara (1877-1878) laikā viņš devās uz Bulgārijas fronti, kur organizēja kara slimnīcu izveidi. Miris 1881. gadā Višņā.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1844., 1851. un 1860. gadā Pirogovam piešķīra Krievijas Zinātņu akadēmijas Demidova balvu. Viņa vārdā ir nosaukts Antarktīdas ledājs, slimnīca Sofijā un asteroīds. Vinnicā atrodas viņa muzejs.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]