Nikolajs Pirogovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nikolajs Pirogovs
Николай Пирогов
Nikolajs Pirogovs 1870. gadā
Nikolajs Pirogovs 1870. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1810. gada 25. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas impērija
Miris 1881. gada 5. decembrī (71 gads)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Višna, Krievijas impērija
Tautība Krievs
Ārsta informācija
Medicīnas joma Medicīna, ķirurģija, anatomija

Nikolajs Pirogovs (krievu: Николай Иванович Пирогов, dzimis 1810. gada 25. novembrī [v.s. 13. novembrī], miris 1881. gada 5. decembrī [v.s. 23. novembrī]) bija krievu zinātnieks, ārsts, pedagogs. No 1847. gada — Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.

1828. gadā absolvējis Maskavas Universitāti. 1835. gadā neilgu laiku strādājis Rīgas kara hospitāli. Pasniedzis Tērbatas Universitātē, kur 1832. gadā ieguvis arī doktora grādu, un Pēterburgas Medicīniskās ķirurģijas akadēmijā.[1]

1847. gadā pirmoreiz anestēzijai izmantoja ēteri, nākamajā gadā pētīja holeru. Ap šo laiku sāka apkopot anatomijas atlantu, kas četros sējumos tika izdots no 1851. līdz 1854. gadam. Bija kara ārsts Krimas karā. Tiek uzskatīts par karalauka ķirurģijas tēvu. Pirogovs ieviesa ģipša pārsēju, vairākas ķirurģiskas operācijas.[1]

1844., 1851. un 1860. gadā saņēmis ievērojamo Demidova balvu. Viņa vārdā ir nosaukts glečers Antarktīdā, slimnīca Sofijā, Bulgārijā, asteroīds. Vinnicā atrodas viņa muzejs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]