Niks Matvejevs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Niks Matvejevs
Niks Matvejevs.jpg
Galvenā informācija
Dzimis 1958. gada 13. februārī
Valsts karogs: Latvijas PSR Bauska, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2014. gada 27. aprīlī (56 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās Mūziķis, komponists, vokālists

Niks Matvejevs (dzimis 1958. gada 13. februārī Bauskā, miris 2014. gada 27. aprīlī) bija latviešu mūziķis, komponists un vokālists. Matvejevs bija rokgrupas "Sīpoli" vokālists. Karjeras laikā piedalījies nozīmīgos Latvijas mūzikas festivālos, kā arī spēlējis vadošās lomas daudzās rokoperās. Strādājis ar komponistiem Mārtiņu Braunu un Zigmāru Liepiņu. Kā mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs piedalījies daudzos ierakstos. Svarīgākie: "Ieskaties acīs", "Rīga dimd", "Ma voix", "ma voie". Rakstījis mūziku pilnmetrāžas mākslas filmām un animācijai.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1958. gadā Bauskā, viņa māte cēlusies no Suvalku vojevodistes, Latvijā ieradusies pēc Polijas okupācijas 1939. gadā. Nika tēvs bijis vācbaltietis, bet audžutēvs krievs.[1] Mācījās akordeona spēli Bauskas mūzikas skolā pie skolotāja Dravnieka un spēlēja basģitāru Viļņa Šmīdberga vadītajā Iecavas estrādes ansamblī. Kad Iecavas ansamblis pārbāzējās uz Tukumu, grupai pievienojās Mārtiņš Brauns, izdomādams nosaukumu "Sīpoli". Matvejevs pēc vidusskolas beigšanas iestājās Fizkultūras institūtā, līdztekus mācījās Mediņa mūzikas vidusskolā.

1982. gadā Matvejeva izpildītā "Dziesma par spēli" ieguva 9. vietu Mikrofona aptaujā. Iedziedāja mūziku izrādēm "Alberts", "Mauglis", "Suns un kaķe" un citām. 1988. gada festivālā Liepājas dzintars viņš izpelnījās Labākā dziedātāja titulu, kopā ar "Sīpoliem" atskaņojot pašsacerētu dziesmu ciklu "Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām" ar Vizmas Belševicas dzeju. 1988. gadā izpildīja arī Dīteriha lomu rokoperā Lāčplēsis, dziedāja grupā "Jumis" un korī "Sindī putnu dārzs".

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ilgu laiku dzīvoja Vācijā, kur uzstājās restorānos. Pēc atgriešanās Latvijā 1997. gadā guva panākumus Kvazimodo lomā Zigmara Liepiņa operā-melodrāmā Parīzes Dievmātes katedrāle. Pēc tam Niks Matvejevs sadarbojās ar Mariju Naumovu, Lindu Leen, Aiju Vītoliņu, bērnu mūzikas ansambli "Knīpas un knauķi". Pēdējos mūža gados Matvejevs darbojās savā ierakstu studijā kā aranžētājs, papildinājās Lielbritānijas Karaliskajā aranžēšanas skolā.[2]

Miris no sirdstriekas 2014. gadā.[3][4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]