Nizāmī Gendževī (persiešu: نظامی گنجوی, Niẓāmī Ganjavī, dzimis ap 1141. gadu, miris 1209. gadā)) bija persiešu dzejnieks, viens no klasiskās persiešu dzejas kanona pieciem lielajiem autoriem un viens no izcilākajiem romantiskās un filozofiskās episkās dzejas meistariem viduslaiku Persijā. Viņš dzimis Gendžē — pilsētā, kas atrodas mūsdienu Azerbaidžānas teritorijā, un lielāko dzīves daļu pavadīja savā dzimtajā reģionā, radot darbus, kas kļuvuši par persiešu literatūras pamatu. Nizāmī vislabāk pazīstams kā monumentālā piecu poēmu cikla “Hamsa” (persiešu: خمسه — “Piecinieks”) autors. Šajā ciklā viņš apvienoja morāles, filozofijas un mīlestības tēmas ar bagātu poētisku simboliku, mitoloģiskiem motīviem un alegorisku struktūru. Starp nozīmīgākajiem darbiem ir “Husravs un Šīrīna”, “Leilā un Madžnūns” un “Iskendera grāmata”, kas kļuva par persiešu un plašākas islāma pasaules literārā mantojuma klasiku.
Nizāmī Gendževī daiļrade dziļi ietekmējusi vēlākos persiešu, turku un indiešu dzejniekus, tostarp Rūmī, Hāfezu, Džāmī un Fizuli, veicinot romantiskās un alegoriskās dzejas tradīciju attīstību visā Irānas kultūras telpā un nostiprinot viņa vietu kā vienam no islāma literatūras klasiķiem.
Nizāmī Gendževī dzimis ap 1141. gadu Gendžē — pilsētā, kas tolaik atradās Seldžuku impērijas sastāvā (mūsdienu Azerbaidžānas teritorijā). Viņa pilns vārds bija Džamāls Addīns Abū Muhammads Iljāss ibn Jūsufs ibn Zakkī, taču literatūrā viņš pazīstams ar dzejnieka vārdu Nizāmī, kas nozīmē “sakārtotais” vai “harmoniskais”. Par Nizāmī dzīvi ir saglabājušās tikai fragmentāras ziņas, un lielākā daļa informācijas par viņu iegūta no viņa paša dzejas rindām, kurās autors netieši atklāj savas dzīves gaitu, pasaules uzskatus un morālos principus. Tiek uzskatīts, ka viņš bija plaši izglītots teologs un filozofs, ar zināšanām astronomijā, matemātikā, dabaszinātnēs un valodniecībā, kas spilgti atspoguļojas viņa daiļradē.
Atšķirībā no daudziem sava laika dzejniekiem Nizāmī neieņēma galma amatus un nedzīvoja valdnieku tuvumā, izvēloties pieticīgu un neatkarīgu dzīvesveidu, kas ļāva viņam brīvi paust savus intelektuālos un garīgos uzskatus. Dzejnieks, visticamāk, miris 1209. gadā, un viņa kaps atrodas netālu no Gendžes, kur vēlāk tika uzcelts Nizāmī mauzolejs, kas kļuvis par vienu no ievērojamākajiem kultūras pieminekļiem Azerbaidžānā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nizāmī Gendževī.
