Nobela miera prēmija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nobela miera prēmijas laureāti 1994. gadā — Jāsirs Arafāts, Šimons Peress un Ichaks Rabins

Nobela miera prēmija (zviedru: Nobels fredspris) ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901. gada pasniedz par miera veicināšanu, par nopelniem, kuri veicinājuši savstarpējo valstu, tautu un citu organizāciju mieru un sadarbību, kā arī personas, kas kādas tautas vai valsts labā darījušas nozīmīgus miera pasākumus. Tā ir viena no piecām zviedru inženiera un izgudrotāja Alfrēda Nobela 1895. gadā iedibinātajām Nobela prēmijām. Nobels savā testamentā rakstīja, ka Nobela miera prēmiju jāpasniedz "personai, kura darījusi visvairāk vai vislabāk strādājusi tautu brālības vārdā, iestājusies par armiju likvidēšanu vai samazināšanu, un ir rīkojusi vai veicinājusi miera kongresu".[1][2] To pasniedz Norvēģijas Nobela komiteja, kuru veido 5 cilvēki, kas ir ievēlēti no Norvēģijas Parlamenta, svinīgā ceremonijā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo katra gada 10. decembrī (Alfrēda Nobela nāves dienā).

Nobela miera prēmijas laureāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2016. gadam Nobela miera prēmiju ir saņēmuši 106 cilvēki un 23 organizācijas. 19 reizes Nobela miera prēmija dažādu iemeslu dēļ, piemēram, abu pasaules karu laikā, netika pasniegta. Pirmie, kas saņēma Nobela prēmiju bija Frederiks Pasī un Anrī Dināns (1901. gadā). 2016. gadā Nobela miera prēmiju saņēma Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LETA. «Organizācija: Nobela Miera prēmijas piešķiršana ES ir nelikumīga». apollo.tvnet.lv. Skatīts: 2016. gada 7. decembrī.
  2. «The Nobel Peace Prize». nobelprize.org. Skatīts: 2016. gada 7. decembrī. one part to the person who shall have done the most or the best work for fraternity between nations, the abolition or reduction of standing armies and for the holding and promotion of peace congresses

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]