Nogrieznis

17. gadsimta gravīra

Nogrieznis ir taisnes daļa starp diviem punktiem. Šos punktus sauc par nogriežņa galapunktiem. Divus nogriežņus sauc par vienādiem, ja tos var novietot vienu uz otra tā, ka sakrīt to galapunkti. Nogriežņa garums rāda, cik vienību satur atliktais nogrieznis.

Nogriežņa garuma īpašības

• Katram nogrieznim ir garums, kuru var izteikt ar pozitīvu skaitli.
• Vienādiem nogriežņiem ir vienādi garumi. Zīmējumos tos apzīmē, uz nogriežņa uzvelkot mazu svītru.
• Nogrieznis, kas savieno divus punktus, ir īsāks, nekā liekta vai lauzta līnija, kas savieno šos pašus punktus.
• Ja kādi punkti sadala nogriezni vairākās daļās, tad visa nogriežņa garums ir vienāds ar tā daļu garumu summu.
• Nogriežņa garums vienmēr ir lielāks nekā tā atsevišķas daļas garums.

Nogriežņa viduspunkts

Par nogriežņa viduspunktu sauc nogriežņa iekšējo punktu, kas atrodas vienādā attālumā no nogriežņa galapunktiem. Nogriežņa viduspunkts sakrīt ar nogriežņa smaguma centru.

Virzīts nogrieznis

Ja nogrieznim piešķir virzienu, to sauc par virzītu nogriezni. Starp diviem telpas punktiemA un B var novilkt tikai vienu nogriezni — AB (jo apzīmējumi AB un BA attiecas uz vienu un to pašu nogriezni), toties starp šiem punktiem var novilkt divus virzītos nogriežņus — AB un pretēji virzīto BA.

Virzīta nogriežņa garums var būt gan pozitīvs, gan arī negatīvs skaitlis — ja ir dots nogrieznis AB, kura pozitīvais garums ir |AB|, kā arī punkts B atrodas tuvāk taisnes pozitīvajam virzienam nekā punkts A, tad var uzskatīt, ka virzītā nogriežņa AB garums ir |AB|, bet pretēji virzītā nogriežņa BA garums ir -|AB|.

Virzienus var piešķirt ne tikai nogriežņiem, bet arī, piemēram, daudzstūriem, iegūstot virzītus daudzstūrus, kuru laukumi var būt gan pozitīvi, gan negatīvi.

Līdzīgs koncepts virzītiem nogriežņiem ir vektori.

Skatīt arī

• Taisne
• Lauzta līnija
• Šķautne
• Vektors