Nokrišņi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lietus

Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu. Nokrišņi veidojas tad, kad atmosfēra ir piesātināta ar ūdens tvaikiem tik tālu, ka ūdens kondensējas un krīt. Kondensācijas punktu atmosfēra sasniedz divos veidos — atdziestot un palielinot ūdens tvaika koncentrāciju.

Zemes virsmu nokrišņi var sasniegt dažādās formās — kā lietus, sniegs, krusa, rasa. Nokrišņi ir ļoti nozīmīga ūdens cikla sastāvdaļa, nokrišņu veidā rodas lielākā daļa uz Zemes esošā saldūdens. Ik gadus uz Zemes virsmas nokrīt 505 000 km³ nokrišņu, 398 000 km³ no tiem nokrīt Pasaules okeānā.

Nokrišņu biežums un daudzums dažādos Zemes reģionos atšķiras, nosakot šo dažādo reģionu klimatiskos apstākļus un rezultātā — veģetācijas tipu un ekosistēmas sastāvu.

Spēcīgs lietus Dānijā

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie nokrišņu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lietus — šķidri nokrišņi ūdens pilienu veidā ar diametru 0,5—5 mm. Atsevišķi lielie pilieni var veidot uz ūdens virsmas pēc nokrišanas nelielu vilni, bet uz sausiem priekšmetiem — slapju plankumu.
  • Pārdzesēts lietus — šķidri nokrišņi ar pilienu diametru 0,5—5 mm, kuri izkrīt pie gaisa temperatūras zem 0 °C (parasti pie0, −10 °C, retāk pat pie −15 °C). Krītot uz priekšmetiem, pilieni sasalst un veidojas apledojums.
  • Ledainais lietus — cieti nokrišņi, kuri izkrīt pie gaisa temperatūras zem nulles (parasti pie 0, −10 °C, retāk pat pie −15 °C) cietu un caurspīdīgu ledus bumbiņu veidā ar diametru 1—3 mm. Bumbiņu iekšpusē atrodas šķidrs ūdens — krītot uz priekšmetiem, bumbiņas saplīst, no tām iztek ūdens, tas sasalst un veidojas apledojums.
  • Sniegs — cieti nokrišņi, kuri parasti izkrīt pie negatīvas gaisa temperatūras (zem 0 °C) sniega kristāliņu vai pārslu veidā. Mērena sniega laikā redzamība ir ap 1—2 km, turklāt tā pasliktinās pakāpeniski — ja redzamība jau ir mazāka par 1 km, tad sniegs sāka krist vismaz pirms vienas stundas. Aukstākā laikā (ja ir −10, −15 °C) neliels sniegs var krist pat no diezgan skaidrām debesīm.
  • Slapjš sniegs — jaukti nokrišņi, kuri izkrīt pozitīvā gaisa temperatūrā (virs 0 °C). Tie sastāv no kūstošām sniega pārslām, kurās daļa ir sniegs un daļa jau ir šķidrs ūdens.
  • Sniegs ar lietu — jaukti nokrišņi, kuri izkrīt sniega pārslu un ūdens pilienu maisījuma veidā pie pozitīvas gaisa temperatūras. Ja tas notiek pie negatīvas temperatūras, ūdens sasalst uz priekšmetiem un veidojas apledojums.
  • Ledus adatas — cieti nokrišņi sīku ledus kristāliņu veidā, kuri lēni lido gaisā. Tie veidojas temperatūrā, kas zemāka par −10, −15 °C. Dienā tie spīd Saules, bet naktī — ielas apgaismojuma gaismā. Bieži šīs adatas veido spīdošus stabus, kuri iet no elektrības stabiem uz augšu. Novērojami skaidrā laikā, dažreiz izkrīt no spalvmākoņiem un spalvu slāņmākoņiem.

Smidzinoši nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šiem nokrišņiem ir neliela intensitāte, tie izkrīt nemainīgā ātrumā, bez izmaiņām, sākas un beidzas pakāpeniski. Tie var ilgt dažas stundas un dažreiz arī dažas diennaktis. Izkrīt no slāņmākoņiem vai no miglas. Abos gadījumos mākoņainums ir maksimālais (10 balles) un tikai retos gadījumos kaut kur parādās arī zilas debesis un ir redzama Saule. Bieži ir slikta redzamība (migla, dūmaka).

  • Smidzinošs lietus jeb smidzenis — šķidri nokrišņi ļoti mazu ūdens pilieniņu veidā ar diametru, kurš mazāks par 0,5 mm. Tie izkrīt diezgan lēni. Sausa virsma paliek slapja ilgākā laika posmā un tā saslapinās vienmērīgi. Nokrītot uz ūdens virsmas, neveido vilnīšus.
  • Pārdzesēts smidzenis — šķidri nokrišņi ļoti mazu pilienu veidā ar diametru mazāku par 0,5 mm, kuri izkrīt pie negatīvas gaisa temperatūras (parasti 0, −10 °C, retāk pie −15 °C). Nosēžoties uz priekšmetiem, pilieni sasalst un veidojas apledojums.
  • Sniega graudi — cieti nokrišņi mazu, necaurspīdīgu balto daļiņu veidā (kociņi, graudiņi u.c.) ar diametru, kurš mazāks par 2 mm. Tie izkrīt pie negatīvas gaisa temperatūras.

Lietusgāzes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šie nokrišņi sākas un beidzas strauji, ļoti strauji mainās arī to intensitāte. Nepārtrauktas izkrišanas ilgums ir no dažām minūtēm līdz vienai stundai, tropu rajonos tas var būt pat līdz divām diennaktīm. Bieži tos pavada zibens un stipras vēja brāzmas. Šādi nokrišņi mēdz izkrist galvenokārt negaisu laikā.

  • Lietusgāze — ļoti spēcīgs lietus, kurš parasti ilgst neilgu laiku un galvenokārt novērojams negaisu laikā.
  • Sniegagāze — ļoti spēcīgi sniega nokrišņi. Šajā laikā strauji mainās redzamība. Intensīvs sniegs nemēdz krist ilgāk par 15—30 minūtēm, parasti tas notiek tikai pāris minūtes.
  • Lietusgāze ar sniegu — jaukti nokrišņi ar gāzienveida raksturu, kuri parasti izkrīt pie pozitīvas gaisa temperatūras ūdens pilienu un sniegpārslu maisījuma veidā. Ja tas notiek pie negatīvas temperatūras, ūdens sasalst un veidojas apledojums.
  • Sniega graudi — cieti nokrišņi ar gāzienveida raksturu, kuri izkrīt pie temperatūras ap 0 °C necaurspīdīgu, baltu graudiņu veidā ar diametru 2—5 mm, graudiņi ir trausli, tos viegli saspiest ar pirkstiem. Bieži vien tie izkrīt pirms sniegagāzes vai vienlaicīgi ar to.
  • Ledus graudi — cieti nokrišņi ar gāzienveida raksturu, kuri izkrīt pie gaisa temperatūras no −5 līdz +10 °C caurspīdīgu vai puscaurspīdīgu ledus graudiņu veidā ar diametru 1—3 mm. Graudiņu centrā ir necaurspīdīgs kodols. Graudiņi ir samērā cieti (ar pirkstiem tos ir pagrūti saspiest), krītot uz cietu virsmu, tie atlec. Dažreiz ap graudiņiem var būt arī plāns ūdens slānis. Ūdenim sasalstot, veidojas apledojums.
  • Krusa — cieti nokrišņi, kuri izkrīt siltajā gadalaikā pie gaisa temperatūras virs +10 °C dažādas formas un izmēru ledus gabaliņu veidā. To diametrs var būt no 2—5 mm līdz pat vairākiem centimetriem. Krusa var būt pat vistas olas lielumā. Šādos gadījumos tā nes lielus postījumus lauksaimniecībā, izsit logus un nogalina dzīvniekus. Krusa ilgst neilgu laiku, parasti 1—3 minūtes, reti 10—20 minūtes. Gandrīz vienmēr krusu pavada stipra lietusgāze un negaiss.

Nokrišņi, kuri veidojas uz zemes vai priekšmetu virsmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rasa — ūdens pilieniņi, kuri veidojas uz Zemes, augu, priekšmetu virsas, kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem pie pozitīvas gaisa un augsnes temperatūras, maza vēja un skaidrām debesīm. Rasa novērojama naktī un agri no rīta. Stipra rasa var izraisīt izmērāmu nokrišņu daudzumu (līdz 0,5 mm nakts laikā), kā arī ūdens notecēšanu no māju jumtiem.
  • Sarma — balts, kristālisks slānis, kurš veidojas uz Zemes, augu, priekšmetu virsas, sublimējoties gaisā esošajam ūdens tvaikam negatīvā temperatūrā, skaidrā laikā un pie maza vēja ātruma. Novērojama galvenokārt naktī un no rīta. Sarma ir tā pati rasa, tikai tā veidojas tad, ja gaisa temperatūra ir zemāka par 0 °C.
  • Kristāliskā sarma — balts, kristālisks nogulums, kurš sastāv no sīkiem, spīdīgiem ledus gabaliņiem, kas veidojas, sublimējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem uz koku zariem, vadiem u.c. Tie nobirst nost, ja tos kaut vai nedaudz pakrata. Šāda sarma novērojama skaidrā laikā nektī, kad gaisa temperatūra ir −10, −15 °C bezvēja laikā. Dienā sarma nobirst Saules spīdēšanas dēļ, bet ēnā tā var saglabāties visu dienu.
  • Graudainā sarma — balts, irdens sniegveidīgs nogulums, kurš veidojas, nosēžoties maziem, pārsaldētiem miglas pilieniņiem uz koku zariem un vadiem mākoņainā un miglainā laikā pie temperatūras no 0 līdz −10 °C mērena vai stipra vēja laikā. Ja gaisa temperatūra pazeminās, vēja ātruma samazinās, tad tā var pāriet jau kristāliskās sarmas veidā. Graudainā sarma var saglabāties pat dažas diennaktis.
  • Apledojums — blīva, stiklveidīga ledus slānis, kurš veidojas uz dažādu priekšmetu virsmas šķidro nokrišņu sasalšanas dēļ. Novērojams pie gaisa temperatūras no 0 līdz −10 °C, dažreiz arī pie −15 °C. Stipri apgrūtina cilvēku un automobiļu pārvietošanos, var lauzt nelielus koku zarus un pat vadus. Apledojums pieaug tikmēr, kamēr turpinās šķidrie nokrišņi negatīvā temperatūrā. Apledojums, ja ir pastāvīgs sals, var saglabāties ļoti ilgi, tomēr ja paliek siltāks, tas izkūst dažu dienu laikā.

Nokrišņu daudzums mērīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairums nokrišņu mēriekārtu savāc noteiktā platībā nokritušos nokrišņus īpašā mērtraukā. Nokrišņu daudzums tiek mērīts milimetros — viens milimetrs atbilst vienu milimetru biezam nokrišņu veidotam ūdens slānim mērījumu veikšanas vietā. 1 milimetrs atbilst 1 litram ūdens uz kvadrātmetru. Uz Zemes vidēji nokrīt 1000 milimetru nokrišņu. Nokrišņu daudzumu mēra ar lietusmērītāju jeb pluviometru.

Nozīmīgi nokrišņu mērīšanas parametri ir ne tikai nokrišņu daudzums, bet arī intensitāte un ilgums.