Noldes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Noldu dzimtas ģerbonis (1882).
Gothards un Magnuss Noldes.

Noldes (vācu: von Nolde) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Kurzemē 15. gadsimtā, 19. gadsimtā izplatījās arī Krievijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas vēsture izsekojama līdz 15. gadsimtam, kad Noldes bija Livonijas ordeņa vasaļi, sākotnēji viņiem piederēja Vārves muiža (Warwen, 1505-1672). Pēc ordeņa sabrukuma Noldes ieguva arī Stukmaņu, Gramzdas un Mazgramzdas (1560—1799), kā arī Kalētu (1560—1920) un Virgas (1575—1920) muižas.[1] Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes sadalīšanas Johans fon Nolde (1568—1610) 1601. gadā tika ievēlēts par Kurzemes bruņniecības vadītāju. Kurzemes hercogs Vilhelms apstrīdēja Magnusa Noldes (1569—1615) tiesības uz Kalētu muižu. Jelgavā sasauktajā Kurzemes landtāgā radušos strīdu dēļ 1615. gada 20. augustā pēc hercoga Vilhelma pavēles brāļi Magnuss un Gothards (1576—1615) Noldes tika nogalināti. Tādēļ 1617. gada 4. aprīlī Skrundā sasauktajā Kurzemes landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes.

1620. gadā Noldu dzimta tika ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā un ieguva īpašumā Aizputes un Jaunauces muižas (1681—1713). 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina Noldes dzimtas tiesības uz barona titulu.

Slaveni Noldes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. vesture.eu