Noldes

Noldes (vācu: von Nolde) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Kurzemē 15. gadsimtā, 19. gadsimtā izplatījās arī Krievijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas vēsture izsekojama līdz 15. gadsimtam, kad Noldes bija Livonijas ordeņa vasaļi, sākotnēji viņiem piederēja Vārves muiža (Warwen, 1505-1672). Pēc ordeņa sabrukuma Noldes ieguva arī Stukmaņu, Gramzdas un Mazgramzdas (1560—1799), kā arī Kalētu (1560—1920) un Virgas (1575—1920) muižas.^[1] Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes sadalīšanas Johans fon Nolde (1568—1610) 1601. gadā tika ievēlēts par Kurzemes bruņniecības vadītāju. Kurzemes hercogs Vilhelms apstrīdēja Magnusa Noldes (1569—1615) tiesības uz Kalētu muižu. Jelgavā sasauktajā Kurzemes landtāgā radušos strīdu dēļ 1615. gada 20. augustā pēc hercoga Vilhelma pavēles brāļi Magnuss un Gothards (1576—1615) Noldes tika nogalināti. Tādēļ 1617. gada 4. aprīlī Skrundā sasauktajā Kurzemes landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes.

1620. gadā Noldu dzimta tika ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā un ieguva īpašumā Aizputes un Jaunauces muižas (1681—1713). 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina Noldes dzimtas tiesības uz barona titulu.

Slaveni Noldes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrs Nolde (Александр Эмильевич Нольде, 1873—1919), tieslietu profesors
Eduards fon Nolde (1849—1895), vācbaltiešu Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas apceļotājs, dzimis Kalētu muižā
Emanuēls fon Nolde (Эммануил Юльевич фон Но́льде 1854—1909), Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis
Boriss fon Nolde (diplomāts) (Борис Эммануилович фон Нольде, 1876—1948), diplomāts, jurists un vēsturnieks
Boriss fon Nolde (virsnieks) (Борис Александрович фон Нольде, 1885—1936), jūras virsnieks, polārpētnieks
Leonīds fon Nolde (1899—1962), gleznotājs