Nord-Express

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Nord Express)
Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara
Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)

Nord-Express ("Ziemeļu ekspresis") bija starptautisks ekpresvilciens, kas savienoja Parīzi/Londonu ar Berlīni un tālāk ar Pēterburgu/Rīgu (1896-1914), pēc Pirmā pasaules kara ar Rīgu/Varšavu (1921-1939), bet pēc Otrā pasaules kara tas kursēja uz Kopenhāgenu (1946-1997).

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1861. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, kas Daugavpilī savienojās ar 1860. gadā izbūvēto dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils, ko 1862. gadā caur Viļņu pagarināja līdz Varšavai un savienoja ar Eiropas (normālā) platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars Lentvare-Kauņa-Kēnigsberga to savienoja ar Berlīni.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība Compagnie Internationale des Wagons-Lits uzsāka ekspresvilciena Nord-Express kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja Daugavpils stacijā. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos Virbales stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk kā divas diennaktis).[1]

Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes uzbūvēja dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc gara beigām un neilgi pirms Rīgas miera līguma parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbaļiem, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz Parīzei un Ostendei, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā Nord-Express maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.

1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma Rīgas rūpnīca "Fēnikss" uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1934. gadā uzsāka kursēt vagons Ostende-Berlīne-Breslava-Krakova-Ļviva-Bukareste.

Kustības saraksts (1914)[2][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekspresvilciena Nord-Express maršruti 1925. — 1997. gadā
atiet valsts stacija km (verstis) atiet
20:00
(trešdien un
sestdien)
Krievijas Impērija Pēterburga
(Varšavas stacija)
0 10:30 pienāk
(pirmdien un piektdien)
20:44 Krievijas Impērija Gatčina 45
(42)
09:50
22:02 Krievijas Impērija Luga 140 (129) 08:34
00:09 Krievijas Impērija Pleskava 273 (257) 06:21
02:14 Krievijas Impērija Kārsava 393 (376) 04:00
piekabina
Rīgas vagonu
04:19 Krievijas Impērija Daugavpils 519 (497) 01:49 atkabina Rīgas vagonu
07:03 Krievijas Impērija Viļņa 704 (658) 22:58
08:53 Krievijas Impērija Kauņa 789 (755) 21:12
pārsēšanās un muita 11:20 Krievijas Impērija Virbale 875 (837) 19:46 (+1 stunda)
muita un pārsēšanās
muita 11:00
(-1 stunda)
Vācijas Impērija Eitkūni (Eydtkuhnen) 877 17:55
11:55 Vācijas Impērija Insterburga 937 -
13:23 Vācijas Impērija Kēnigsberga 964 15:56
15:04 Vācijas Impērija Elbinga 1081 14:23
15:55 Vācijas Impērija Diršava (Dirschau) 1110 13:46
17:37 Vācijas Impērija Konica (Conitz) 1206 -
18:53 Vācijas Impērija Šneidemīle (Schneidemühl) 1290 11:24
20:41 Vācijas Impērija Landsberga 1407 -
sestdienās piekabina
Maskavas sastāvu
22:45 Vācijas Impērija Berlīne
Silēzijas stacija
1535 07:58 otrdienās
tālāk uz
Varšavu un Maskavu
22:58 Vācijas Impērija Berlīne
Frīdriha iela
1539 07:32
23:10 Vācijas Impērija Berlīne
Zooloģiskais dārzs
1544 07:20
00:53 Vācijas Impērija Štendāle (Stendal) 1639 05:50
03:07 Vācijas Impērija Hannovere 1793 03:57
04:41 Vācijas Impērija Bīlefelde 1902 02:20
06:07 Vācijas Impērija Dortmunde 2000 00:57
06:41 Vācijas Impērija Esene 2033 00:19
07:04 Vācijas Impērija Dīsburga 2056 23:56
07:27 Vācijas Impērija Diseldorfa 2071 23:35
08:07 Vācijas Impērija Ķelne 2119 22:58
08:48 Vācijas Impērija Dīrene (Düren) 2158 21:10
09:23 Vācijas Impērija Āhene 2189 21:39
08:53
(-1 stunda)
Vācijas Impērija Herbeštāle (Herbesthal) 2219 21:18 (+1 stunda)
09:05 Beļģija Velkenreda (Welkenraedt) 2221 -
09:23 Beļģija Vervjē (Verviers) 2234 19:49
10:07
Londonas vagoni
10:15 Beļģija Ljēža 2259 19:13 piekabina Londonas vagonus
10:49 Beļģija Juī (Huy) 2288 18:18
11:21 Beļģija Namīra (Namur) 2319 17:49
12:06 Beļģija Šarlruā 2356 17:10
12:35 Beļģija Erkelina (Erquelinnes) 2385 16:41 (muita)
13:02 Francija Žemona (Jeumont, robežkontrole) 2387 16:21
14:08 Francija Senkantēna 2472 15:22
16:00
(pienāk)
Francija Parīze
(Ziemeļu stacija)
2624 13:45
11:37 - Beļģija Brisele
(Ziemeļu stacija)
2359 - 17:22
12:25 - Beļģija Gente 2415 - 16:21
15:30
(prāmis)
- Beļģija Ostende 2477 - 15:32
19:55 - Apvienotā Karaliste Duvra - 10:40
(prāmis)
23:03 - Apvienotā Karaliste Londona
(Čeringkrosas stacija)
- 09:00

Pēcvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme šajā maršrutā ar PSRS vilcieniem tika atjaunota 1970. gados, kad PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no Eiropā un citviet pasaulē pieņemtā sliežu platuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga-Jelgava-Viļņa-Varšava-Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga-Varšava, Tallina-Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas-Varšavas un Ļeņingradas-Berlīnes vilcieni.[3] Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas atsākās tiešā dzelzceļa satiksme starp Lietuvu un Poliju ar pārsēšanos Šestoku stacijā, kas tika pārtraukta nepietiekamā pasažieru skaita dēļ. Pašlaik notiek dzelzceļa līnijas Rail Baltica izveide maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava. Par pirmo šī projekta fāzi uzskata normālplatuma sliežu atjaunošanu posmā no Šestokas līdz Kauņai (Rail Baltica I). 2016. gada jūnijā pa tām sāka kursēt bezpārsēšanās vilciens Kauņa-Bjalistoka.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005
  2. Международное общество спальных вагонов и европейских скорых поездов Путеводитель / Под ред. Н.Н. Лендера (Путника). — СПб.: тип. т-ва А.С. Суворова - "Новое время", 1914. — 312 с.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. maijā. Skatīts: 2017. gada 26. aprīlī.
  4. «Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June». The Baltic Course. 2016. gada 31. maijs.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]