Nord-Express
Nord-Express ("Ziemeļu ekspresis") bija starptautisks ekpresvilciens, kas savienoja Parīzi/Londonu ar Berlīni un tālāk ar Pēterburgu/Rīgu (1896-1914), pēc Pirmā pasaules kara ar Rīgu/Varšavu (1921-1939), bet pēc Otrā pasaules kara tas kursēja uz Kopenhāgenu (1946-1997).
Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1861. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, kas Daugavpilī savienojās ar 1860. gadā izbūvēto dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils, ko 1862. gadā caur Viļņu pagarināja līdz Varšavai un savienoja ar Eiropas (normālā) platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars Lentvare-Kauņa-Kēnigsberga to savienoja ar Berlīni.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība Compagnie Internationale des Wagons-Lits uzsāka ekspresvilciena Nord-Express kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja Daugavpils stacijā. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos Virbales stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk kā divas diennaktis).[1]
Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes uzbūvēja dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc gara beigām un neilgi pirms Rīgas miera līguma parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbaļiem, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz Parīzei un Ostendei, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā Nord-Express maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.
1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma Rīgas rūpnīca "Fēnikss" uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.
1934. gadā uzsāka kursēt vagons Ostende-Berlīne-Breslava-Krakova-Ļviva-Bukareste.
-
Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu. -
Kārsavas stacija. -
Daugavpils dzelzceļa stacija. -
Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu. -
Robežstacija Virbale (Veržbolova). -
Kēnigsbergas dzelzceļa stacija. -
Nord-Express restorāna vagons Berlīnes Silēzijas stacijā (1926) -
Berlīnes Frīdriha ielas stacija. -
Berlīnes Zoodārza stacija. -
Hanoveres dzelzceļa stacija. -
Ķelnes dzelzceļa stacija. -
Ljēžas dzelzceļa stacija. -
Parīzes Ziemeļu stacija.
.jpg)
Kustības saraksts (1914)[2][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| atiet | valsts | stacija | km (verstis) | atiet | ||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 20:00 (trešdien un sestdien) |
Krievijas Impērija | Pēterburga (Varšavas stacija) |
0 | 10:30 pienāk (pirmdien un piektdien) |
||
| 20:44 | Krievijas Impērija | Gatčina | 45 (42) |
09:50 | ||
| 22:02 | Krievijas Impērija | Luga | 140 (129) | 08:34 | ||
| 00:09 | Krievijas Impērija | Pleskava | 273 (257) | 06:21 | ||
| 02:14 | Krievijas Impērija | Kārsava | 393 (376) | 04:00 | ||
| piekabina Rīgas vagonu |
04:19 | Krievijas Impērija | Daugavpils | 519 (497) | 01:49 | atkabina Rīgas vagonu |
| 07:03 | Krievijas Impērija | Viļņa | 704 (658) | 22:58 | ||
| 08:53 | Krievijas Impērija | Kauņa | 789 (755) | 21:12 | ||
| pārsēšanās un muita | 11:20 | Krievijas Impērija | Virbale | 875 (837) | 19:46 (+1 stunda) |
muita un pārsēšanās |
| muita | 11:00 (-1 stunda) |
Vācijas Impērija | Eitkūni (Eydtkuhnen) | 877 | 17:55 | |
| 11:55 | Vācijas Impērija | Insterburga | 937 | - | ||
| 13:23 | Vācijas Impērija | Kēnigsberga | 964 | 15:56 | ||
| 15:04 | Vācijas Impērija | Elbinga | 1081 | 14:23 | ||
| 15:55 | Vācijas Impērija | Diršava (Dirschau) | 1110 | 13:46 | ||
| 17:37 | Vācijas Impērija | Konica (Conitz) | 1206 | - | ||
| 18:53 | Vācijas Impērija | Šneidemīle (Schneidemühl) | 1290 | 11:24 | ||
| 20:41 | Vācijas Impērija | Landsberga | 1407 | - | ||
| sestdienās piekabina Maskavas sastāvu |
22:45 | Vācijas Impērija | Berlīne Silēzijas stacija |
1535 | 07:58 | otrdienās tālāk uz Varšavu un Maskavu |
| 22:58 | Vācijas Impērija | Berlīne Frīdriha iela |
1539 | 07:32 | ||
| 23:10 | Vācijas Impērija | Berlīne Zooloģiskais dārzs |
1544 | 07:20 | ||
| 00:53 | Vācijas Impērija | Štendāle (Stendal) | 1639 | 05:50 | ||
| 03:07 | Vācijas Impērija | Hannovere | 1793 | 03:57 | ||
| 04:41 | Vācijas Impērija | Bīlefelde | 1902 | 02:20 | ||
| 06:07 | Vācijas Impērija | Dortmunde | 2000 | 00:57 | ||
| 06:41 | Vācijas Impērija | Esene | 2033 | 00:19 | ||
| 07:04 | Vācijas Impērija | Dīsburga | 2056 | 23:56 | ||
| 07:27 | Vācijas Impērija | Diseldorfa | 2071 | 23:35 | ||
| 08:07 | Vācijas Impērija | Ķelne | 2119 | 22:58 | ||
| 08:48 | Vācijas Impērija | Dīrene (Düren) | 2158 | 21:10 | ||
| 09:23 | Vācijas Impērija | Āhene | 2189 | 21:39 | ||
| 08:53 (-1 stunda) |
Vācijas Impērija | Herbeštāle (Herbesthal) | 2219 | 21:18 (+1 stunda) | ||
| 09:05 | Beļģija | Velkenreda (Welkenraedt) | 2221 | - | ||
| 09:23 | Beļģija | Vervjē (Verviers) | 2234 | 19:49 | ||
| 10:07 Londonas vagoni |
10:15 | Beļģija | Ljēža | 2259 | 19:13 | piekabina Londonas vagonus |
| ↓ | 10:49 | Beļģija | Juī (Huy) | 2288 | 18:18 | ↑ |
| ↓ | 11:21 | Beļģija | Namīra (Namur) | 2319 | 17:49 | ↑ |
| ↓ | 12:06 | Beļģija | Šarlruā | 2356 | 17:10 | ↑ |
| ↓ | 12:35 | Beļģija | Erkelina (Erquelinnes) | 2385 | 16:41 (muita) | ↑ |
| ↓ | 13:02 | Francija | Žemona (Jeumont, robežkontrole) | 2387 | 16:21 | ↑ |
| ↓ | 14:08 | Francija | Senkantēna | 2472 | 15:22 | ↑ |
| ↓ | 16:00 (pienāk) |
Francija | Parīze (Ziemeļu stacija) |
2624 | 13:45 | ↑ |
| 11:37 | - | Beļģija | Brisele (Ziemeļu stacija) |
2359 | - | 17:22 |
| 12:25 | - | Beļģija | Gente | 2415 | - | 16:21 |
| 15:30 (prāmis) |
- | Beļģija | Ostende | 2477 | - | 15:32 |
| 19:55 | - | Apvienotā Karaliste | Duvra | - | 10:40 (prāmis) | |
| 23:03 | - | Apvienotā Karaliste | Londona (Čeringkrosas stacija) |
- | 09:00 |
Pēcvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme šajā maršrutā ar PSRS vilcieniem tika atjaunota 1970. gados, kad PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no Eiropā un citviet pasaulē pieņemtā sliežu platuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga-Jelgava-Viļņa-Varšava-Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga-Varšava, Tallina-Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas-Varšavas un Ļeņingradas-Berlīnes vilcieni.[3] Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas atsākās tiešā dzelzceļa satiksme starp Lietuvu un Poliju ar pārsēšanos Šestoku stacijā, kas tika pārtraukta nepietiekamā pasažieru skaita dēļ. Pašlaik notiek dzelzceļa līnijas Rail Baltica izveide maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava. Par pirmo šī projekta fāzi uzskata normālplatuma sliežu atjaunošanu posmā no Šestokas līdz Kauņai (Rail Baltica I). 2016. gada jūnijā pa tām sāka kursēt bezpārsēšanās vilciens Kauņa-Bjalistoka.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005
- ↑ Международное общество спальных вагонов и европейских скорых поездов Путеводитель / Под ред. Н.Н. Лендера (Путника). — СПб.: тип. т-ва А.С. Суворова - "Новое время", 1914. — 312 с.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. maijā. Skatīts: 2017. gada 26. aprīlī.
- ↑ «Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June». The Baltic Course. 2016. gada 31. maijs.