Normandijas iekarošana
| Normandijas iekarošana | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Pirmā Simtsgadu kara | |||||||||
 Filipa II veiksmīgais iebrukums Normandijā 1204. gadā | |||||||||
| |||||||||
| Karotāji | |||||||||
|
Francijas Karaliste Bretaņas hercogiste Luziņjanu dzimta |
Normandijas hercogiste Anglijas Karaliste | ||||||||
| Komandieri un līderi | |||||||||
|
| ||||||||
| Spēks | |||||||||
| Algotņu armija | ||||||||
| Zaudējumi | |||||||||
| nav zināms | nav zināms | ||||||||
Normandijas iekarošana notika 13. gadsimta sākumā, kad Francijas karalis Filips II Augusts pakāpeniski iekaroja Normandijas hercogisti, kas līdz tam bija Anglijas karaļa īpašums.
Pēc 1066. gada Anglijas iekarošanas Normandijas hercogi kļuva arī par Anglijas karaļiem, tādējādi radot ciešu saikni starp abām zemēm. Šī personālā ūnija saglabājās līdz 13. gadsimtam. Tomēr Anglijas karaļi bieži atradās konfliktā ar Francijas karaļiem, jo viņi bija Francijas karaļa vasaļi par savām zemēm Francijā.
1204. gadā, pēc militāra konflikta ar Anglijas karali Džonu Bezzemi, Filips II Augusts ieņēma galvaspilsētu Ruānu un pievienoja Normandiju Francijas karalistei. Normandijas zaudēšana bija smags trieciens Anglijas kronim un ievērojami samazināja tā ietekmi kontinentālajā Eiropā.
Sekas
[labot | labot pirmkodu]- Normandijas iekļaušana Francijas karalistē nostiprināja tās centrālo varu.
- Anglija zaudēja nozīmīgas teritorijas Eiropā, kas noveda pie turpmākas politiskas un militāras saspīlētības starp abām valstīm.
- Konflikts bija viens no faktoriem, kas vēlāk veicināja Simtgadu kara izcelšanos.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ de l'histoire du moyen age, depuis la chute de l'empire romain d ... "Philippe-Auguste s'empara bientôt de tout le territoire anglais au nord de la Loire et Jean ne conserva qu'une partie de la Guienne et de la Gascogne."