Nortbruka sala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nortbruka sala
остров Нортбрук
Nortbruka sala
Nortbruka salas krasts
Nortbruka sala (Franča Jozefa Zeme)
Nortbruka sala
Nortbruka sala
Nortbruka sala (Arhangeļskas apgabals)
Nortbruka sala
Nortbruka sala
Nortbruka sala (Krievija)
Nortbruka sala
Nortbruka sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Barenca jūra
Koordinātas 79°59′15″N 50°58′04″E / 79.98750°N 50.96778°E / 79.98750; 50.96778Koordinātas: 79°59′15″N 50°58′04″E / 79.98750°N 50.96778°E / 79.98750; 50.96778
Arhipelāgs Franča Jozefa Zeme
Platība 254 km²
Augstākais kalns 344 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Arhangeļskas apgabals
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0 (2010)
Nortbruka sala Vikikrātuvē

Nortbruka sala (krievu: остров Нортбрук) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā. Ietilpst Arhangeļskas apgabala administratīvajā teritorijā «Franča Jozefa Zemes un Viktorijas salas salu teritorija», bet vietējās pašvaldības nozīmē pieder Primorskas rajonam. Nosaukta par godu Karaliskās ģeogrāfijas biedrības prezidentam (1890-1893) Nortbrukas grāfam Tomasam Beiringam (Thomas Baring, 1st Earl of Northbrook).[1] Nortbruka sala ir viena no pieejamākajām arhipelāga salām un bieži izmantota kā pētniecības ekspedīciju atbalsta bāze. Floras ragā salas dienvidrietumos ierīkota nacionālā parka Russkaja Arktika lauka bāze.[2]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies arhipelāga dienvidrietumos, rietumu salu grupā. Dienvidos to apskalo Barenca jūra. Maiersa šaurums rietumos to atdala no Brjūsa, Meiblas un Bella salām, De Breines šaurums austrumos — no centrālās grupas salām. Salas lielāko daļu klāj ledāji, augstākais punkts ir 344 m vjl salas vidusdaļā. 2006. gadā atklājās, ka ka salas ledājiem atkāpjoties, jūra salas dienvidrietumos ir noskalojusi zemesšaurumu starp salas pamatdaļu un dienvidrietumu pussalu ar Floras ragu, izveidojot jaunu salu.[3] Sala ar Arhangeļskas apgabala sapulces lēmumu nosaukta par godu atomledlauža Lenin kapteinim Jurijam Kučijevam, kura vadībā ledlauzis pirmoreiz sasniedza Ziemeļpolu.[4]

Sala atrodas arktiskā tuksneša joslā. Augu valsts pārstāvēta galvenokārt ar sūnām, ķērpjiem un polārajām magonēm. Sastopami leduslāči un valzirgi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Domājams, ka pirmie salu no tālienes redzēja Austroungārija ekspedīcija Jūliusa fon Pajera un Karla Veiprehta vadībā, bet tikai kā daļu no kopējas arhipelāga dienvidu krasta līnijas. 1879. gadā salu no austrumu puses novēroja holandiešu ekspedīcija De Breines vadībā ar šoneri Willem Barents, bet ledus apstākļu dēļ nespēja tai pietuvoties. Barenca vārdā nosaukts zemesrags salas dienvidaustrumos.

Detāli salu 1880. gadā izpētīja un nokartēja Bendžamina Lī-Smita ekspedīcija, kas nodēvēja to par godu tā laika Karaliskās ģeogrāfijas biedrības prezidentam Nortbrukas grāfam Tomasam Beiringam. Zemesrags salas dienvidaustrumos tika nodēvēts par godu Lī-Smita māsicai Florai Smitai par Floras ragu un tajā risinājās lielākā daļa ar salu saistītie notikumi.

1881./1882. gada ziemu šeit pārlaida otrā Lī-Smita ekspedīcija, kad tās kuģi Eira saspieda ledus. 1894.—1897. gadā šeit ziemoja Frederika Džeksona ekspedīcija pašu izveidotajā Elmvudas apmetnē. 1896. gada vasarā Džeksons pavisam nejauši Floras ragā sastapa Fritjofu Nansenu, kurš devās uz arhipelāga dienvidiem, lai atrastu kādu proviantu vai sastaptu garāmejošu kuģi.

1914. gada vasarā Floras ragā nejauši sastapās divas Krievijas arktiskās ekspedīcijas — divi cilvēki no Georgija Brusilova ekspedīcijas no ledū iespiestās Svētās Annas un Georgija Sedova ekspedīcijas kuģis Foka.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]