Nortgripas stāvs

Nortgripas stāvs (angļu: Northgrippian stage) ir kvartāra sistēmas sestais un holocēna nodalījuma vidējais stāvs (ģeoloģiskā stratigrāfiskā vienība). Šī stāva nogulumi ir veidojušies nortgripas laikmetā periodā no 0,0082 līdz 0,0042 miljoniem gadu (kopumā apmēram 4 tūkstošus gadu). Nortgripas stāva nogulumi atrodas virs holocēna nodalījuma grenlandes stāva nogulumiem un zem meghālajas stāva nogulumiem.

Litorīnas jūra nortgripas laikmetā

Periods (sistēma)	Epoha (nodalījums)	Laikmets (stāvs)	Intervāls
Kvartāra periods (2,58 — 0 Ma)	Holocēns (0,0117 — 0 Ma)
		Meghālajas	(0,0042 — 0 Ma)
		Nortgripas	(0,0082 — 0,0042 Ma)
		Grenlandes	(0,0117 — 0,0082 Ma)
	Pleistocēns (2,58 — 0,0117 Ma)
		Tarantas	(0,129 — 0,0117 Ma)
		Čibas	(0,774 — 0,129 Ma)
		Kalabrijas	(1,8 — 0,774 Ma)
		Dželas	(2,58 — 1,8 Ma)

Izveidošana un stratigrāfija

Nortgripas stāvu Starptautiskā stratigrāfijas komisija oficiāli ratificēja 2018. gada jūnijā kopā ar senāko grenlandes un jaunāko meghālajas stāvu, nosaucot to par godu Ziemeļgrenlandes ledus seržu projektam North Greenland Ice Core Project (saīsināti NorthGRIP). Nortgripas stāva pamatni nosaka globālais stratotipiskais punkts (GSP), kas tiek pamatots uz ledus serdi, iegūtu NorthGRIP jeb NGRIP projekta ietvaros centrālajā Grenlandē (75°06′N, 42°19′O), NGRIP1 urbumā. Tā parāda vienreizēju temperatūras krišanos, kas fiksēta apmēram 8200 gadu sena klimatiskā notikuma laikā. Šajā laikā notika krasa temperatūras pazemināšanās globālā līmenī, ko izraisīja lielu ledus masu kušana Kanādā un kūstošo ūdeņu ieplūšana okeāniskajās straumēs. Šis notikums nebija tik vērienīgs, kā vēlais driass, taču tas bija izteiktāks par mazo ledus laikmetu.

Apstākļi

Pēc globālas temperatūras krišanās, kas notika nortgripas laikmeta sākumā, klimats atkal kļuva siltāks un sasniedza pašas augstākās atzīmes visa holocēna laikā. Holocēna klimatiskais optimums radīja gaisa masu kustības izmaiņas un nokrišņu zonu nobīdi, salīdzinājumā ar pašreizējo periodu. Šajā laikā polāro ledus vairogu paplašināšanās bija vismazākā.

Nortgripas laikmetā Argentīnā izmira beidzamie megatēriji Megatherium americanum, kuri varēja sasniegt 6 metru garumu no galvas līdz astei un svēra līdz 4 tonnām. Šajā laikā Urālos un Rietumsibīrijā izmira arī pēdējie īrijas staltbrieži Megaloceros giganteus.

Nortgripas laikmets bija laiks, kad daudzi pasaules reģioni pārgāja no iegūstošās ekonomikas uz ražojošo, pamatojoties uz lopkopību un zemkopību, tādējādi aizsākot neolītisko revolūciju. Ir uzskats, ka tikai seši līdz astoņi reģioni uz Zemes, neatkarīgi cits no cita, aizsāka lauksaimniecību. Un tālāk no šiem lauksaimniecības centriem ražošanas metodes un dzīvesveids izplatījās uz pārējiem reģioniem. Nortgripas laikmeta beigās vairs tikai nedaudzi Eirāzijas reģioni saglabāja mednieku un vācēju dzīvesveidu.