Norvēģu pelēkais aļņusuns
Norvēģu pelēkais aļņusuns | |
---|---|
![]() | |
Citi nosaukumi | norvēģu elkhaunds |
Izcelsme |
![]() |
Īpašības | |
Svars | 15 - 25 kg |
Augstums skaustā | Tēviņi: 52 cm |
Mātītes: 49 cm | |
Apmatojuma veids | garspalvains |
Krāsa | pelēka ar melniem kažoka matu galiem, un pavilna ir gaiši pelēka |
Metiena lielums | 2 - 4 kucēns(-i) |
Dzīves ilgums | 12 — 15[1] |
Piezīmes | |
selekcijas vieta Norvēģija (1877) | |
Suns Canis lupus familiaris |
Norvēģu pelēkais aļņu suns jeb norvēģu elkhaunds (norvēģu: Norsk elghund grå), ir špicu šķirnes medību suns, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 5. grupas, 2. sekcijas ar numuru 242. Tā ir nacionālā Norvēģijas suņu šķirne.
Aļņu suns tika izmantots aļņu medībām, ko apliecina tā nosaukums – norvēģu valodā elkhunds nozīmē "aļņu suns". Norvēģu aļņu sunim ir tipiska laikas medību taktika: pēc dzīvnieka izsekošanas un dzīšanas tas izvairās no uzbrukumiem un, rejot uz alni, notur to līdz mednieka ierašanās brīdim. Turklāt norvēģu aļņu suņus izmanto lielu dzīvnieku (lūšu, vilku, lāču), kā arī mazo medījamo dzīvnieku medībām. Norvēģijas aļņu suņu šķirne pirmo reizi tika prezentēta Norvēģijas medību biedrības izstādē 1877. gadā.

Norvēģu aļņu suns ir kompakts, kvadrātveida formas (suņa augstums skaustā un ķermeņa garums ir gandrīz vienādi} suns ar proporcionālu uzbūvi. Augstums skaustā 49-52 cm, svars ap 20 kg. Norvēģijas aļņu suņa galva ir plata, piere ir noapaļota, un pietura līdz purnam ir sekla. Ausis ir stāvas, smailas un mazas. Norvēģijas aļņu suņa krūtis ir platas un apjomīgas. Jostas daļa ir spēcīga. Norvēģu aļņu suņa aste ir novietota augstu un izliekta pāri mugurai. Norvēģu aļņu suņa kažoks ir blīvs, biezs ar mīkstu pavilnu, un uz krūtīm un ap kaklu ir pūkaina apkakle. Norvēģijas aļņu suņa kažoka krāsa ir pelēka ar melniem kažoka matu galiem, un pavilna ir gaiši pelēka.
Norvēģu aļņu suns ir dzīvespriecīgs, draudzīgs suns, kas piemērots dzīvei ģimenē. Labs sargsuns un labi saprotas ar bērniem. Enerģiskajam aļņu sunim ir neatkarīga daba un pašvērtības sajūta. Sunim noderēs maiga, bet stingra pieeja un audzināšana. Pateicoties biezajam, bagātīgajam kažokam, norvēģu aļņu suns ir pasargāts no jebkuriem sliktiem laikapstākļiem un lieliski izskatās izstāžu ringā.
Anglijas Kennelklubs šķirnes standartu atzina 1901. gadā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ McMillan, Kirsten M.; Bielby, Jon; Williams, Carys L.; Upjohn, Melissa M.; Casey, Rachel A.; Christley, Robert M. (2024-02-01). "Longevity of companion dog breeds: those at risk from early death". Scientific Reports (Springer Science and Business Media LLC) 14 (1). doi:10.1038/s41598-023-50458-w. ISSN 2045-2322. PMC 10834484.
- ↑ «Norwegian Elkhound». Skatīts: 2025. gada 1. janvārī.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Grāmatas
- Norwegian Elkhound (Comprehensive Owner's Guide), 2005. ISBN 978-1-59378-306-8
- Norwegian Elkhounds by Anna Katherine Nicholas. TFH, 1997. ISBN 978-0-7938-2319-2
- The Norwegian Elkhound (Pure Bred) by Nina P. Ross, PhD. Doral, 1995. ISBN 978-0-944875-39-1
- The Elkhound in the British Isles by Anne Roslin-Williams. Witherby & Co., 1993. ISBN 1-85609-050-7
- My 60 Years with Norwegian Elkhounds by Olav P. Campbell, 1988.
- The New Complete Norwegian Elkhound, revised edition, by Olav Wallo. Howell, 1987.
- Norwegian Elkhounds by Anna Katherine Nicholas. TFH, 1983.
- Great Gray Dogs: The Norwegian Elkhound Factbook, 2nd edition. Great Gray Dogs, 1980.
- Your Norwegian Elkhound by Helen E. Franciose and Nancy C. Swanson. Denlinger, 1974.
- How to Raise and Train a Norwegian Elkhound by Glenna Clark Crafts. TFH, 1973. Reprint of the 1964 book with a different cover.
- Žurnāli
- Dearth, Kim D.R. "The Norwegian Elkhound" Dog World September 1999, Vol. 84 Issue 9, p12-17.
- "Dog of the Vikings" Dog Fancy. April 1998.
- "Norwegian Elkhound". Dog World. July 1997, Vol. 82 Issue 7. p86.
- "Regional occurrence, high frequency but low diversity of mitochondrial DNA haplogroup d1 suggests a recent dog-wolf hybridization in Scandinavia". Klütsch CFC, Seppälä EH, Lohi H, Fall T, Hedhammar Å, Uhlén M, Savolainen P 2010 Animal Genetics, online early.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šis ar Norvēģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |