Novisadas vienošanās

Novisadas vienošanās (serbhorvātu: Novosadski dogovor) bija nozīmīgs lingvistisks un politisks dokuments, kas tika pieņemts 1954. gadā Novisadā, toreizējā Dienvidslāvijā. Vienošanās mērķis bija standartizēt kopējo serbhorvātu valodu kā vienotu literāro valodu vairākām Dienvidslāvijas tautām.

Vienošanās tika panākta starp ievērojamiem valodniekiem un kultūras darbiniekiem no Serbijas, Horvātijas, Bosnija un Hercegovinas un Melnkalnes. Tās pamatideja bija atzīt serbu un horvātu valodu kā vienu valodu ar divām galvenajām izrunas normām — ekavisko un ijekavisko — un divām rakstības sistēmām: kirilicu un latīņu alfabētu.

Dokuments paredzēja vienotas ortogrāfijas izstrādi, kopīgu vārdnīcu veidošanu un abu alfabētu vienlīdzīgu lietošanu. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība pēc terminoloģijas saskaņošanas un literārās valodas normu vienādošanas visā valstī.

Lai gan sākotnēji vienošanās tika uztverta kā svarīgs solis valodas vienotības stiprināšanā, vēlāk tā kļuva par diskusiju objektu, īpaši pieaugot nacionālajām kustībām 20. gadsimta otrajā pusē. 1990. gados, pēc Dienvidslāvijas sabrukuma, serbhorvātu valodas koncepcija tika pakāpeniski atmesta, un attīstījās atsevišķas standartvalodas — serbu valoda, horvātu valoda, bosniešu valoda un melnkalniešu valoda.

Novisadas vienošanās teksts

Desmit “secinājumi” (zaključci):

1. Serbu, horvātu un melnkalniešu nacionālā valoda ir viena valoda. Tādēļ literārā valoda, kas attīstījusies ap diviem galvenajiem centriem – Belgradu un Zagrebu –, ir viena valoda ar divām izrunām: ijekaviešu un ekaviešu.
2. Valodas nosaukumam oficiālajā lietojumā jāatspoguļo tās abas sastāvdaļas.
3. Latīņu un kirilicas rakstība ir vienlīdzīgas; tādēļ gan serbiem, gan horvātiem jāapgūst abi alfabēti, galvenokārt izglītības sistēmā.
4. Abas izrunas – ekaviešu un ijekaviešu – visos aspektos ir vienlīdzīgas.
5. Matica srpska sadarbosies ar Matica hrvatska jaunas kopīgās valodas vārdnīcas izveidē.
6. Vienotas terminoloģijas izveide ir jautājums, kam nepieciešams steidzams risinājums. Jāizstrādā terminoloģija visām ekonomikas, zinātnes un kultūras jomām.
7. Abas puses sadarbosies kopīga pareizrakstības noteikumu krājuma (pravopis) izstrādē.
8. Jāizbeidz mākslīgu šķēršļu radīšana horvātu–serbu literārās valodas dabiskai un normālai attīstībai. Jānovērš kaitīga patvaļīga tekstu “tulkošana” un jārespektē autoru oriģinālie teksti.
9. Komisiju pareizrakstības un terminoloģijas izstrādei noteiks trīs universitātes (Belgradā, Zagrebā un Sarajevā), divas akadēmijas (Zagrebā un Belgradā), kā arī Matica srpska Novi Sadā un Matica hrvatska Zagrebā.
10. Šie secinājumi, ko publicēs Matica srpska, tiks iesniegti Federālajai izpildpadomei un izpildpadomēm: Serbijas Tautas Republikā, Horvātijas Tautas Republikā, Bosnijas un Hercegovinas Tautas Republikā un Melnkalnes Tautas Republikā, kā arī universitātēm Belgradā, Zagrebā un Sarajevā, akadēmijām Zagrebā un Belgradā un Matica hrvatska Zagrebā, un tiks publicēti dienas laikrakstos un žurnālos.