Nukuhiva

Nukuhiva
Nuku Hiva
Taiohaes līcis
Nukuhiva Nukuhiva Nukuhiva
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	8°52′S 140°08′W
Arhipelāgs	Marķīza salas
Platība	339 km²
Garums	25 km
Platums	17 km
Krasta līnija	122,9 km
Augstākais kalns	Tekao 1224 m
Administrācija
Valsts	Francija
Aizjūras teritorija	Franču Polinēzija
Komūna	Hukuhiva
Lielākais ciems	Taiohae
Demogrāfija
Iedzīvotāji	3025 (2022)
Blīvums	13,2/km²
Pamatiedzīvotāji	marķīzieši
Nukuhiva Vikikrātuvē

Nukuhiva (franču un taitiešu: Nuku Hiva) ir vulkāniska sala Marķīza salās Klusajā okeānā, arhipelāga lielākā sala pēc platības un iedzīvotāju skaita. Administratīvi pieder Franču Polinēzijas Marķīza salu administratīvajai vienībai, kur kopā ar neapdzīvotajām Eiao, Hatutu, Motuones, Motuiti un Hatuiti salām veido Hukuhivas komūnu. Nukuhivas pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta marķīzieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir Marķīza salu administratīvās vienības un Nukuhivas komūnas centrs Taiohae salas dienvidu krastā.

Ģeogrāfija

Taiohaes Dievmātes katedrāle

Nukuhiva atrodas Marķīza salu ziemeļdaļā, tuvākā sala ir 41 km attālā neapdzīvotā Hatuiti ziemeļrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 42,5 km attālā Uapou dienvidos. Sala vulkāniskas izcelsmes, reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Tekao kalns (1224 m vjl) salas ziemeļrietumu daļā. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Ainavā piekrastē un ielejās valda tropiskie lietusmeži, bet kalnu plato — savanna.

Vēsture

Tiki Tuhivas skulptūra

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Nukuhivu lielā organizētā grupā kolonizējuši ieceļotāji no Rietumpolinēzijas (domājams — Tongas) pirms aptuveni 2000 gadiem. Vēlākos laikos Marķīza salas bija viena no polinēziešu tālākās ekspansijas vietām uz Taiti, Havajām, Kuka salām un Jaunzēlandi. Saskaņā ar mutvārdu tradīciju pirmais Lieldienu salas karalis Hotu Matua nācis no Nuku Hivas (jeb Hivaoas), vispirms nosūtot septiņus ļaudis izlūkos, lai atrastu jaunas zemes. Arheoloģiskie pierādījumi un kopīgas kultūras iezīmes liecina, ka Lieldienu salu, iespējams, kolonizēja jūrasbraucēji no Marķīza salām mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē. Aplēses liecina, ka pirms eiropiešu ierašanās salas iedzīvotāju skaits bija ap 50—100 tūkstošiem. Bija attīstīta lauksaimniecība; galvenā kultūra bija maizeskoks, bet audzēja arī taro, plantānus un manioku. Nozīmīgs iztikas avots bija zveja, cūkkopība un putnkopība.

Pirmais no rietumniekiem salu apmeklēja amerikānis Džozefs Ingreims 1791. gada 19. aprīlī, divus mēnešus vēlāk viņam sekoja francūzis Etjēns Maršāns un 1792. gadā Ričards Herdžests, kurš to nosauca par Sera Henrija Mārtina salu. Vēlākos gados salu bieži apmeklēja tirdzniecības un vaļu medību kuģi, kas ievazāja dažādas slimības, kā rezultātā salas iedzīvotāju skaits samazinājās par 90 %.

1813. gadā, angļu-amerikāņu kara laikā, amerikānis Deivids Porters apmetās Nukuhivā. Viņš nosauca salu par Medisona salu par godu ASV prezidentam Džeimsam Medisonam un uzcēla fortu. Porters mēģināja ieņemt salu Amerikas Savienoto Valstu vārdā, taču saskārās ar taipi cilts pretestību. Neskatoties uz vairākiem nodedzinātiem ciemiem un cilšu cīņām, viņam aneksija neizdevās. Porters 12. decembrī pameta salu ar saviem kara laupījumiem, dodoties uz neitrālo ostu Valparaiso.

19. gadsdimta vidū Nukuhiva tika izvēlēta par deportācijas vietu Napoleona III valdības pretiniekiem un kriminālnoziedzniekiem.

Saimniecība

Salas galvenās saimniecības nozares ir tūrisms. Salas ziemeļu krastā 19 km no Taiohaes no 1979. gada darbojas Nukuhivas lidosta ar 1683 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Taiti un citām Marķīza salām.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nukuhiva.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)