Nukutavake
| Nukutavake | |
|---|---|
| Nukutavake | |
|
Nukutavakes satelītattēls | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 19°16′50″S 138°47′07″W / 19.28056°S 138.78528°WKoordinātas: 19°16′50″S 138°47′07″W / 19.28056°S 138.78528°W |
| Arhipelāgs | Tuamotu salas |
| Platība | 5,5 km² |
| Garums | 5,2 km |
| Platums | 0,5—1,4 km |
| Krasta līnija | 12 km |
| Augstākais kalns | 10 m |
| Administrācija | |
| Valsts |
|
| Aizjūras teritorija |
|
| Komūna | Nukutavake |
| Lielākais ciems | Tavananui |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 119 (2022[1]) |
| Blīvums | 21,6/km² |
| Pamatiedzīvotāji | tuamotieši |
|
| |
Nukutavake (franču: Nukutavake) ir koraļļu sala Tuamotu salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kur kopā ar Vahitahi (2,5 km², 103 iedzīvotāji) un Vairaateas (3 km², 65 iedzīvotāji) atoliem un neapdzīvotajām Pinaki (1,3 km²) un Akiaki (1,2 km²) veido Nukutavakes komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nukutavake atrodas Tuamotu salu austrumu daļā, tuvākā sala ir 14 km attālā neapdzīvotā Pinaki dienvidaustrumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 41 km attālā Vairaatea rietumos. Nukutavake atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē.[2] Salai iegarena forma, tā garums ir 5,2 km, lielākais platums — 1,4 km. Salas iekšējā lagūna aizsērējusi un gandrīz visu tās teritoriju aizņem kokospalmu plantācijas. Vienīgā apdzīvotā vieta Tavananui un lidlauks atrodas salas austrumos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nukutavake atrastas daudzas arheoloģiskas polinēziešu apdzīvotības atliekas, kas pieder Maranai kultūras un valodas apgabalam. Pirmie no eiropiešiem salu 1823. gadā apmeklēja britu ekspedīcija Semjuela Volisa vadībā, kas to nodēvēja to par Karalienes Šarlotes salu (Queen Charlotte Island). 19. gadsimtā Nukutavake kļuva par Francijas teritoriju ar 30 vietējiem iedzīvotājiem. 1852. gadā atols tika evaņģelizēts, dibinot Svētā Joahima draudzi, bet 1924. gadā uzbūvēja tāda paša nosaukuma baznīcu.
1983. gadā atolu skāra spēcīgs ciklons, kas nodarīja smagus postījumus, īpaši salas lielākajai maraei — Kurakakea — Tavananui ciema centrā.
Pēdējos gados salas iedzīvotāju skaits ievērojami samazinās — daudzi tās iedzīvotāji emigrē uz Taiti darba meklējumos.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenā saimniecības nozare atolā ir kokospalmu audzēšana un kopras ieguve — 2009 gadā ieguva 170 tonnas kopras. Atola dienvidaustrumos no 1981. gada darbojas Nukutavakes lidosta ar 900 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 1 tūkstoti pasažieru.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nukutavake.