Pāriet uz saturu

Nukutavake

Vikipēdijas lapa
Nukutavake
Nukutavake
Nukutavake
Nukutavakes satelītattēls
Nukutavake (Franču Polinēzija)
Nukutavake
Nukutavake
Nukutavake (Klusais okeāns)
Nukutavake
Nukutavake
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 19°16′50″S 138°47′07″W / 19.28056°S 138.78528°W / -19.28056; -138.78528Koordinātas: 19°16′50″S 138°47′07″W / 19.28056°S 138.78528°W / -19.28056; -138.78528
Arhipelāgs Tuamotu salas
Platība 5,5 km²
Garums 5,2 km
Platums 0,5—1,4 km
Krasta līnija 12 km
Augstākais kalns 10 m
Administrācija
Valsts Karogs: Francija Francija
Aizjūras teritorija Karogs: Franču Polinēzija Franču Polinēzija
Komūna Nukutavake
Lielākais ciems Tavananui
Demogrāfija
Iedzīvotāji 119 (2022[1])
Blīvums 21,6/km²
Pamatiedzīvotāji tuamotieši
Nukutavake Vikikrātuvē

Nukutavake (franču: Nukutavake) ir koraļļu sala Tuamotu salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kur kopā ar Vahitahi (2,5 km², 103 iedzīvotāji) un Vairaateas (3 km², 65 iedzīvotāji) atoliem un neapdzīvotajām Pinaki (1,3 km²) un Akiaki (1,2 km²) veido Nukutavakes komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši.

Nukutavake atrodas Tuamotu salu austrumu daļā, tuvākā sala ir 14 km attālā neapdzīvotā Pinaki dienvidaustrumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 41 km attālā Vairaatea rietumos. Nukutavake atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē.[2] Salai iegarena forma, tā garums ir 5,2 km, lielākais platums — 1,4 km. Salas iekšējā lagūna aizsērējusi un gandrīz visu tās teritoriju aizņem kokospalmu plantācijas. Vienīgā apdzīvotā vieta Tavananui un lidlauks atrodas salas austrumos.

Nukutavake atrastas daudzas arheoloģiskas polinēziešu apdzīvotības atliekas, kas pieder Maranai kultūras un valodas apgabalam. Pirmie no eiropiešiem salu 1823. gadā apmeklēja britu ekspedīcija Semjuela Volisa vadībā, kas to nodēvēja to par Karalienes Šarlotes salu (Queen Charlotte Island). 19. gadsimtā Nukutavake kļuva par Francijas teritoriju ar 30 vietējiem iedzīvotājiem. 1852. gadā atols tika evaņģelizēts, dibinot Svētā Joahima draudzi, bet 1924. gadā uzbūvēja tāda paša nosaukuma baznīcu.

1983. gadā atolu skāra spēcīgs ciklons, kas nodarīja smagus postījumus, īpaši salas lielākajai maraei — Kurakakea — Tavananui ciema centrā.

Pēdējos gados salas iedzīvotāju skaits ievērojami samazinās — daudzi tās iedzīvotāji emigrē uz Taiti darba meklējumos.

Galvenā saimniecības nozare atolā ir kokospalmu audzēšana un kopras ieguve — 2009 gadā ieguva 170 tonnas kopras. Atola dienvidaustrumos no 1981. gada darbojas Nukutavakes lidosta ar 900 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 1 tūkstoti pasažieru.[3]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]