Nukutepipi
| Nukutepipi | |
|---|---|
| Nukutepipi | |
 Nukutepipi NASA satelītattēls | |
  Nukutepipi  Nukutepipi | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 20°41′57″S 143°03′13″W / 20.69917°S 143.05361°WKoordinātas: 20°41′57″S 143°03′13″W / 20.69917°S 143.05361°W |
| Arhipelāgs | Glosteras Hercoga salas |
| Platība | 2,3 km² |
| Lagūnas platība | 1,3 km² |
| Garums | 3,6 km |
| Platums | 1,8 km |
| Krasta līnija | 9,1 km |
| Administrācija | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Francija |
| Aizjūras teritorija |
 Franču Polinēzija |
| Komūna | Hao |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 12 (2017[1]) |
| Blīvums | 5,22/km² |
 Nukutepipi Vikikrātuvē | |
Nukutepipi (tuamotiešu: Nukutepipi) ir koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā, ietilpst Glosteras Hercoga salu grupā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kopā ar pārējām Glosteras Hercoga salām ietilpst Hao komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši.
Ģeogrāfija
[rediģēt | labot pirmkodu]Nukutepipi atrodas Tuamotu salu dienvidu daļā Glosteras Hercoga salu grupā, tuvākā sala ir 23 km attālā neapdzīvotā Anuanuruna rietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala — 210 km attālā Hereheretue. Atols atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē.[2] Atolam ir trapeces forma, tā garums ir 3,6 km, platums platākajā vietā — 1,8 km, bet rifa perimetrs — 9,1 km. Rifs iekļauj 1,3 km² lielu lagūnu, kurai nav kuģojamu savienojumu ar okeānu; osta ierīkota pie ārējā rifa atola ziemeļos.
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja britu ekspedīcija Filipa Kartereta vadībā 1767. gadā, bet atzīmēja to tikai kā "dienvidu salu". 1791. gadā atolu apmeklēja britu jūrasbraucējs Džordžs Vankuvers, kas nodēvēja to par Kartereta salu par godu atklājējam. 1802. gadā salu apmeklēja brits Džons Ternbuls un pārdēvēja to par Margretas salu par godu savam kuģim Margaret.
19. gadsimtā Nukutepipi kļuva par Francijas teritoriju; tajā nebija pastāvīgu iedzīvotāju. 1920. gadā atols tika nodots privātīpašumā kokospalmu plantācijas ierīkošanai, kas aizņēma līdz 80 % no sauszemes platības. Laikā no 1980. līdz 1981. gadam atola tālaika īpašnieks Žans Alēns Madeks salā uzbūvēja nelielu lidlauku, lai atvieglotu piekļuvi un transportētu nepieciešamo aprīkojumu savam projektam nelielas kopienas attīstīšanai. Papildus 1000 m garajam skrejceļam viņš uzcēla pirmās vasarnīcas un desmit gadu laikā pilnībā attīstīja atolu, izbūvējot ceļus un citu infrastruktūru. 1983. gadā atolu izpostīja divi secīgi cikloni — Oroma (februārī) un Ve'ena (aprīlī), kas iznīcināja lielāko daļu kokosriekstu plantāciju.
2007. gada 13. janvārī Franču Polinēzijas Ministru padome apstiprināja 900 miljonu Klusā okeāna franku (7,5 miljonu eiro) budžetu investīcijām tūrisma projektā Nukutepipi, kura mērķis bija izveidot 60 hektāru lielu kūrortu, kurā varētu izmitināt 25 līdz 40 cilvēkus. Visu atolu iepriekš no Japānas uzņēmuma, kuram zeme piederēja kopš 1991. gada, par 600 miljoniem XPF bija iegādājies Cirque du Soleil dibinātājs Gijs Lalibertē. Viņš atolā attīstīja liela mēroga privātu nekustamā īpašuma projektu neatkarīgai un pašpietiekamai dzīvošanai, kas Kvebekā izraisīja bažas un kritiku par vidi. 2019. gadā pēc vairāku gadu būvniecības un 20 miljonu Kanādas dolāru investīcijām luksusa viesnīcu komplekss sastāvēja no divām villām un trīspadsmit vasarnīcām, kurās varēja izmitināt vairāk nekā piecdesmit cilvēku.
2019. gada 12. novembrī Gijs Lalibertē tika aizturēts Papeetes žandarmērijā Taiti par narkotiku tirdzniecību pēc tam, kad Nukutepipi atolā tika atrasts slēgts konteiners, kas, pēc īpašnieka teiktā, bija paredzēts kaņepju audzēšanai personīgai un medicīniskai lietošanai.
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nukutepipi.