Nuristāņi ((und): نورستاني) ir indoirāņu tauta, kura galvenokārt apdzīvo Hindukuša kalnu apgabalus Afganistānas austrumos, īpaši Nūrēstānas provincē, kā arī daļēji Pakistānas ziemeļrietumos, Čitrāla apgabalā.
Nuristāņi runā nuristāņu valodās, kas veido atsevišķu indoirāņu valodu atzaru. Pie tām pieder kati, kamviri, aškun, waigali, prasuni un tregami valoda. Daudzi nuristāņi kā otro valodu lieto arī puštu valodu.
Vēsturiski viņu apdzīvotais reģions bija pazīstams kā Kāfiristāna. 19. gadsimta beigās Afganistānas emīrs Abdurrahmans Hans pakļāva šo teritoriju un tās iedzīvotājus piespiedu kārtā islamizēja; pēc tam apgabalu sāka saukt par Nūristānu — “gaismas zemi”. Mūsdienās lielākā daļa nuristāņu ir sunnītu musulmaņi. Pirms islamizācijas viņi praktizēja vietējo politeistisku reliģiju.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nuristāņi.
