Nāves zona

Vikipēdijas lapa
Everesta kalna virsotne atrodas nāves zonā.

Nāves zona alpīnismā ir augstums virs noteiktas līnijas, kur skābekļa spiediens nav pietiekams, lai ilgstoši uzturētu cilvēka dzīvotspēju. Šī līnija parasti ir noteikta 8000 metrus virs jūras līmeņa (t.i., mazāk kā 356 milibāri atmosfēras spiediena).[1] Koncepciju pirmo reizi 1953. gadā izdomāja Šveices ārsts Eduards Viss-Dināns, nosaucot to par letālo zonu.[2] Visas 14 virsotnes ar nāves zonu virs 8000 m atrodas Āzijas Himalajos un Karakorumā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Everest:The Death Zone». Nova. PBS. 1998-02-24.
  2. Wyss-Dunant, Edouard (1953). "Acclimatisation" (PDF). The Mountain World: 110–117.