Nīcgales Lielais akmens
| Nīcgales Lielais akmens | |
|---|---|
 | |
  Nīcgales Lielais akmens | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta |
 Nīcgales pagasts, Augšdaugavas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°7′38.56″N 26°23′3.07″E / 56.1273778°N 26.3841861°EKoordinātas: 56°7′38.56″N 26°23′3.07″E / 56.1273778°N 26.3841861°E |
| Izmēri | |
| Augstums | 3,5 m[1] |
| Garums | 10,5 m[1] |
| Platums | 10,4 m[1] |
| Apkārtmērs | 31,1 m[1] |
| Aizsardzības numurs | 685 |
| Vērtības grupa | Vietējas |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 15. decembris |
 Nīcgales Lielais akmens Vikikrātuvē | |
Nīcgales Lielais (Baltais) akmens ir dižakmens, kas atrodas Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, Neicgaļa mežā, 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas.[2] Latvijas lielākais dižakmens.[1]
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rapakivi granīta laukakmens apkārtmērs ir 31,1 m, platums — 10,4 m, garums — 10,5 m un augstums — 3,5 m. Aptuvenais virszemes tilpums ir 170 m³. Tas ir noapaļojies, laika gaitā ieplaisājis akmens ar lielu robu virspusē un sānos iekaltiem 3 pakāpieni, ko 1937. vai 1938. gadā pēc vietējā mežziņa A. Jostsona pasūtījuma iekalis kāds mežstrādnieks.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģeologi uzskata, ka Nīcgales Lielais dižakmenis pirms aptuveni 15 tūkstošiem gadu atdalījies no Dienvidrietumu Somijas klintāja, un uz Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu to pirms 13—14 tūkstošiem gadu atnesis šļūdonis.[1]
Par akmeni pirmo reizi rakstījis Zelmārs Lancmanis 1924. gadā „Latvijas Vēstneša” 11. numurā:
(..) Līksnas pagasts. Liels akmens. Kolupes un Nīcgales mežu robežās, 1 versti uz dienvidiem no mežsarga Soma, 6 verstis no Nīcgales stacijas. Akmens guļ purvā, virs zemes viņš ap 2. asu augsts, apkārt 50—60. Šeit tikuši upuri nesti
— Zelmārs Lancmanis „Latvijas Vēstneša” 11. numurs”[1]
Dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš gan norāda, ka pēdējais ir apgalvojums bez nekādiem pierādījumiem.[1]
Kopš 2001. gada Nīcgales Lielajam akmenim ir aizsargājama dabas pieminekļa, kopš 1997. gada — aizsargājama arheoloģiska pieminekļa statuss. Aizsargājamā teritorija ir 0,01 ha.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Guntis Eniņš. Nezināmā Latvija. Rīga : Lauku Avīze, 2015. 118.—121. lpp. ISBN 978-9934-15-079-1.
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 561. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nīcgales Lielais (Baltais) akmens — Vietas.lv