Odesa
| Odesa | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Одеса | |||
 | |||
| |||
  Odesa  Odesa | |||
| Koordinātas: 46°28′18″N 30°42′37″E / 46.47167°N 30.71028°EKoordinātas: 46°28′18″N 30°42′37″E / 46.47167°N 30.71028°E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals | Odesas apgabals | ||
| Pirmoreiz minēta | 1415. gadā | ||
| Pilsēta no | 1794. gada | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 162,42 km2 | ||
| Augstums | 50 m | ||
| Iedzīvotāji (2021) | |||
| • kopā | 1 015 826 | ||
| • blīvums | 6 256,1/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 65000—65480 | ||
| Tālruņu kods | +380 48 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Odesa Vikikrātuvē | |||
Odesa (ukraiņu: Одеса) ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs. Visos pastāvēšanas laikos bijusi svarīga jūras osta. Kūrortpilsēta. Odesas rajona centrs.
Odesai vēsturiski ir Dienvideiropas ostas pilsētas raksturs ar būtisku ebreju, armēņu, grieķu un citu tautu ietekmi pilsētas dzīvē. Tā visos laikos bijusi mūziķu, jūrnieku un kontrabandistu pilsēta. Slavena ar savu «Odesas humoru».
Sergejs Eizenšteins filmā "Bruņukuģis "Potjomkins"" ir padarījis slavenu vienu no Odesas arhitektūras elementiem - Potjomkina (kādreiz Rišeljē) kāpnes.
Arī mūsdienās Odesas ekonomika balstās uz ostām un tūrismu[1]. Šeit atrodas lielākais tirgus Austrumeiropā.[nepieciešama atsauce] Daudzām pilsētas leģendām apvīts Odesas rajons Moldavanka, bet pazīstamākā iela ir Deribasovskaja.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ostas pilsētu dibināja Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II, lai nodrošinātu Krievijas ārējo tirdzniecību caur Melno jūru. Pilsēta strauji auga un 1894. gadā tā bija ceturtā lielākā Krievijas impērijā (aiz Sanktpēterburgas, Maskavas un Varšavas). No 1816. līdz 1879. gadam Odesai bija brīvpilsētas statuss un raibs etniskais sastāvs. Krimas kara laikā pilsētu bombardēja angļu un franču kara flote.
19. gadsimta beigās 37% no Odesas iedzīvotājiem bija ebreji. Ebreju grautiņu dēļ (1821, 1859, 1871, 1881, 1905) daudzi Odesas ebreji devās uz Palestīnu un tā kļuva par cionisma centru. 1905. gada revolūcijas laikā ostā notika sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins". Pilsoņu kara laikā Odesu ieņēma Centrālās Radas karaspēks, tad franču karaspēks, Sarkanā armija, Baltā armija, līdz 1920. gadā atkal Sarkanā armija.
Otrā pasaules kara laikā par Odesu noritēja sīvas cīņas, un no 1941. līdz 1944.gadam tā bija rumāņu pārvaldītās Transnistrijas sastāvā.
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Odesas opera
de Rišeljē laukums
Odesas dzelzceļa stacija
Odesas iela
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Odesā dzimuši vai dzīvojuši:
- Anna Ahmatova - dzejniece.
- Īzaks Bābels - rakstnieks.
- Georgijs Gamovs - kodolfiziķis.
- Emīls Gilelss - pianists.
- Iļja Ilfs - rakstnieks.
- Svjatoslavs Rihters - pianists.
- Dāvids Oistrahs - vijolnieks.
- Leonīds Utjosovs - mūziķis.
- Mihails Žvaņeckis - humorists.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Э. В. Кондрашова, П. С. Павлинов/2013/. Актуализация: редакция БРЭ /2020/. ОДЕССА // Большая российская энциклопедия. Электронная версия (2020); https://bigenc.ru/geography/text/5743553 Дата обращения: 03.06.2022
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Odesa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- 2odessa.com
- Odessa Archived 2014. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
| ||||||
| ||||||||||
|