Odrija Hepbērna
| Odrija Hepbērna Audrey Hepburn | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Odrija Hepbērna 1956. gadā | ||||||||||
| Dzimusi |
Odrija Keitlīna Rastone 1929. gada 4. maijā  Brisele, Beļģija | |||||||||
| Mirusi |
1993. gada 20. janvārī (63 gadu vecumā) Toločenasa, Šveice | |||||||||
| Citi vārdi | Edda van Heemstra | |||||||||
| Nodarbošanās |
aktrise (1948—1989) humanitārā darbiniece (1988-1992) | |||||||||
| Darbības gadi | 1948—1992 | |||||||||
| Dzīvesbiedrs |
Mels Ferrers (1954-1968) Andrea Dotti (1969-1982) Roberts Volders (partnerattiecības, 1980-1993) | |||||||||
| Oficiālā mājaslapa | ||||||||||
|
Apbalvojumi
| ||||||||||
Odrija Hepbērna (angļu: Audrey Hepburn; 1929. gada 4. maijs — 1993. gada 20. janvāris), dzimusi Odrija Ketlīna Rastona (angļu: Audrey Kathleen Ruston), bija britu aktrise un humanitārā darbiniece.
Par lomu filmā "Romas brīvdienas" saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā. Amerikas Kinoinstitūts nosaucis Hepbērnu par vienu no visu laiku labākajām aktrisēm, ierindojot viņu trešajā vietā Dižāko Amerikas ekrāna leģendu sarakstā.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hepbērna piedzima un uzauga Beļģijā. Viņa bija vienīgais bērns brita Džozefa Viktora Antonija Rustona un viņa otrās sievas bijušās baroneses Ellas van Hēmstras, holandiešu aristokrātes, ģimenē.
Viņas tēvs vēlāk pieņēma vecvecmāmiņas Ketlīnas Hepbērnas uzvārdu, tādējādi Odrijas uzvārds kļuva Hepbērna-Rustona. Hepbērnai bija divi pusbrāļi no mātes pirmās laulības ar holandiešu muižnieku Džonkhīru Hendriku Gustafu Ādolfu Quarlzu van Uffordu - Džonkhīrs Arnouds Roberts Aleksandrs "Alekss" Qarlzs van Uffords un Džonkhīrs Ians Edgars Brūss Quarlzs van Uffords.[2]
1935. gadā Hepbērnas vecāki izšķīrās, un viņas tēvs ģimeni atstāja. Vēlāk šo viņa nosauca par traumatiskāko savas dzīves brīdi. Pēc daudziem gadiem ar Sarkanā krusta palīdzību, viņa noskaidroja tēva atrašanās vietu, uzturēja kontaktus un finansiāli viņu atbalstīja līdz mūža galam.
Otrais pasaules karš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tuvojoties Otrajam pasaules karam, 1939. gadā ģimene pārcēlās uz vectēva māju Arnemā, Nīderlandē, cerot, ka Vācija šai valstij neuzbruks. No 1939. gada līdz 1945. gadam Odrija apmeklēja Arnemas Konservatoriju, kurā līdzās standarta mācību priekšmetiem apguva arī baleta pamatus.
1940. gadā vācieši iebruka Nīderlandē. Vācu okupācijas laikā Hepbērna pieņēma vārdu Edda van Hēmstra (Edda van Heemstra), jo viņas angliskais vārds varēja sagādāt briesmas.[3]
Hepbērna nodarbojās ar baletdejošanu. Ap 1944. gadu viņa slepeni uzstājās skatītājiem, lai savāktu naudu Holandes pretošanās kustībai. Pēc Sabiedroto otrās frontes atklāšanas (D-dienas), dzīves apstākļi pasliktinājās. Arnemu nopostīja artilērijas ugunis, kas bija daļa no operācijas Market Garden. Sekojošā bada laikā, 1944. gada ziemā, vācu armija konfiscēja ēdienu un degvielu. Cilvēki mira no bada un aukstuma. Hepbērna un daudzi citi cilvēki izdzīvoja cepot biskvītus, miltus izgatavojot no tulpju sīpoliem.[4] No šā perioda ir saglabājušies daži bērnības zīmējumi.
Karam beidzoties, kad valsts tika atbrīvota, iedzīvotāji varēja saņemt Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzību. Hepbērnas kara laika pieredze ir viens no galvenajiem iemesliem kādēļ viņa vēlāk iesaistījās UNICEF brīvprātīgajā darbā.[4][5]
Karjeras sākums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc kara beigām 1945. gadā Hepbērna kopā ar māti pārcēlās uz Amsterdamu. Tur viņa trīs gadus mācījās baletu pie Sonia Gaskell. 1948. gadā Hepbērna pirmo reizi piedalījās filmā Nederlands in 7 lessen. Pēc tam viņa studēja baletu Londonā pie lēdijas Marie Rambert, kā arī strādāja par modeli.
Hepbērna uzstājās teātrī, piedalījās nelielās kinolomās. Vienā tādā lomā Hepbērnu ievēroja franču rakstniece Kolete, un ieteica viņu titullomai Brodvejas uzvedumā Žižī (Gigi), kas bija veidots pēc Koletes darba. Par Žižī lomu Hepbērna nopelnīja Teātra pasaules balvu (Theatre World Award).
Aktrises karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1953. gadā Hepbērna filmējās princeses Annas lomā filmā "Romas brīvdienas" kopā ar Gregoriju Peku. Par šo lomu viņa saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā, BAFTA kino balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā un Zelta globusa balvu kā labākā aktrise dramatiskā filmā.
Ievērību guva arī Hepbērnas nākamās lomas filmās "Sabrina" (1954), "Karš un miers" (1956), "Mūķenes stāsts" (1959), "Brokastis pie "Tifanija"" (1961), "Šarāde" (1963), "Mana skaistā lēdija" (1964), "Kā nozagt miljonu" (1966).
Kopš 1967. gada Hepbērna sāka retāk filmēties. Viņa vairāk laika veltīja ģimenei un sabiedriskajam darbam.
Sadarbība ar UNICEF
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hepbērna kļuva par UNICEF Labas gribas sūtni. Sākot ar 1988. gadu viņa piedalījās humanitārās palīdzības misijās, apmeklēja daudzas pasaules valstis, piemēram, Etiopiju, Turciju, Sudānu, Bangladešu, Vjetnamu, Centrālamerikas valstis. Četrus mēnešus pirms savas nāves Hepbērna bija Somālijā. Situāciju šajā valstī viņa aprakstīja kā pašu briesmīgāko, ko viņa jebkad redzējusi.[6]
Izsakot atzinību par darbu UNICEF, ASV prezidents Džordžs H. V. Bušs Hepbērnu apbalvoja ar Prezidenta brīvības medaļu. Jau pēc nāves Hepbērnu apbalvoja ar Amerikas Kinoakadēmijas Džīna Heršolta humanitāro balvu.
Personīgā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1950. gadu sākumā Hepbērna bija saderināta ar Džeimsu Hensonu, tomēr pēdējā brīdī kāzas atcēla.
Vēlāk Hepbērna bija precējusies divas reizes - pirmoreiz ar amerikāņu aktieri un režisoru Melu Fereru (laulība ilga no 1954. līdz 1968. gadam) un otrreiz ar itāļu psihiatru Andrea Doti (no 1969. līdz 1982. gadam). Pēdējā dzīves posmā (no 1980. gada līdz 1993. gadam) Hepbērnas partneris bija nīderlandiešu aktieris Roberts Volders.
Hepbērnai bija divi bērni - Šons Hepbērns Ferers (dzimis 1960. gadā) un Luka Doti (dzimis 1970. gadā).
Nāve un piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hepbērna nomira 1993. gada 20. janvārī no vēdera dobuma vēža.[4]
Hepbērna apglabāta Šveicē, Tolochenaz kapsētā.[7]
Par Hepbērnu ir publicēti biogrāfiski materiāli. Plašu atzinību ir ieguvusi 2000. gada TV biogrāfiskā filma "Odrijas Hepbērnas stāsts" (The Audrey Hepburn Story), kurā Hepbērnu agrā jaunībā atveido Emmija Rosama, bet pamatlomā ir Dženifere Lava Hjūita.[8] Šīs filmas beigās ir iekļauti arhīva materiāli ar Odriju Hepbērnu, kas filmēti viņas pēdējās UNICEF misijas laikā.
2002. gadā Hepbērnas humanitāro darbu godināja ANO Speciālajā, bērniem veltītajā sesijā, atklājot ANO Ņujorkas galvenajā mītnē statuju "Odrijas gars" (The Spirit of Audrey).[9][10]
Filmogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Nosaukums | Loma | Piezīmes |
|---|---|---|---|
| 1948 | "Holandiešu valoda 7 nodarbībās" / Nederlands in 7 lessen (angļu: Dutch in Seven Lessons) |
Stjuarte | Dokumentāla filma |
| 1951 | One Wild Oat | Reģistratore viesnīcā | |
| "Smiekli paradīzē" /Laughter in Paradise | Cigarešu meitene | ||
| "Montekarlo mazulīte" / Monte Carlo Baby | Linda Farell | Odriju ievēro franču rakstniece Kolete, un iesaka Žižī lomai Brodvejas lugā Žižī (Gigi). | |
| "Jauno sievu stāsts" / Young Wives' Tale | Eve Lester | ||
| The Lavender Hill Mob | Chiquita | ||
| 1952 | "Noslēpumainie cilvēki" / The Secret People | Nora Brentano | |
| Nous irons à Monte Carlo (angļu: We Will Go to Monte Carlo) |
Melissa Walter | Franču versija filmai "Montekarlo mazulīte". | |
| 1953 | "Romas brīvdienas" / Roman Holiday | Princese Anna | Amerikas Kinoakadēmijas balva Labākā aktrise galvenajā lomā Zelta globusa balva kategorijā Labākā aktrise galvenajā lomā BAFTA apbalvojums Labākā aktrise galvenajā lomā kino drāmā |
| 1954 | "Sabrina" / Sabrina | Sabrina Fairchild | Nominācija — Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā Labākā Aktrise Nominācija — BAFTA apbalvojumam Labākā aktrise galvenajā lomā |
| 1956 | "Karš un miers" / War and Peace | Nataša Rostova | Nominācija — BAFTA apbalvojums kategorijā Labākā aktrise galvenajā lomā Nominācija — Zelta globusa balva kategorijā Labākā aktrise drāmā |
| 1957 | "Smieklīgā seja" / Funny Face | Jo Stockton | |
| "Mīla pēcpusdienā" / Love in the Afternoon | Ariane Chavasse/Thin Girl | Nominācija — Zelta globusa balva kategorijā Labākā aktrise komēdijā/mūziklā | |
| 1959 | "Zaļā savrupmāja" / Green Mansions | Rima | Režisors Mels Ferrers |
| "Mūķenes stāsts" / The Nun's Story | Māsa Luka (Gabrielle van der Mal) | BAFTA apbalvojums - Labākā aktrise galvenajā lomā Nominācija — Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā Labākā Aktrise Nominācija — Zelta globusa balva kategorijā Labākā aktrise drāmā | |
| 1960 | "Nepiedotais" / The Unforgiven | Rachel Zachary | |
| 1961 | "Brokastis pie "Tifanija"" / Breakfast at Tiffany's | Holly Golightly | Nominācija — Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā Labākā Aktrise |
| "Bērnu stunda" / The Children's Hour | Karen Wright | ||
| 1963 | "Šarāde" / Charade | Regina "Reggie" Lampert | BAFTA apbalvojums Labākā aktrise galvenajā lomā Nominācija — Zelta globusa balva kategorijā Labākā aktrise komēdijā/mūziklā |
| 1964 | "Parīze tveicē" / Paris When It Sizzles | Gabrielle Simpson | |
| "Mana skaistā lēdija" / My Fair Lady | Eliza Doolittle | Nominācija — Zelta globusa balva kategorijā Labākā aktrise komēdijā/mūziklā | |
| 1966 | "Kā nozagt miljonu" / How to Steal a Million | Nicole Bonnet | |
| 1967 | "Divi ceļā" / Two for the Road | Joanna Wallace | Nominācija — Zelta globusa balva kategorijā Labākā aktrise komēdijā/mūziklā |
| "Nogaidi kad satumsīs" / Wait Until Dark | Susy Hendrix | Nominācija — Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā Labākā Aktrise Nominācija — Zelta globusa balva kategorijā Labākā aktrise drāmā | |
| 1976 | "Robins un Mariana" / Robin and Marian | Lady Marian | |
| 1979 | Bloodline | Elizabeth Roffe | |
| 1981 | "Visi smējās" / They All Laughed | Angela Niotes | |
| 1989 | "Vienmēr" / Always | Hap |
TV un teātris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Nosaukums | Loma | Piezīmes |
|---|---|---|---|
| 1949 | High Button Shoes | Kora meitene | Muzikālais teātris |
| Sauce Tartare | Kora meitene | Muzikālais teātris | |
| 1950 | Sauce Piquante | Featured Player | Muzikālais teātris |
| 1951 | "Žižī" / Gigi | Žižī | Theatre World balva |
| 1952 | "CBS Televīzijas darbnīca" / CBS Television Workshop | Epizodē ar nosaukumu "Lietaina diena paradīzes krustojumā / Rainy Day at Paradise Junction | |
| 1954 | "Undīne" / Ondine | Ūdens nimfa | Tony balva kategorijā Labākā aktrise galvenajā lomā |
| 1957 | Mayerling | Baronese Marija Vetsera | |
| 1987 | "Mīlestība zagļu starpā" / Love Among Thieves | Baronese Karolīne DuLaka | Televīzijas filma |
| 1993 | "Pasaules dārzos ar Odriju Hepbērnu" / Gardens of the World with Audrey Hepburn | Odrija Hepbērna | PBS minisērijas; Emmy balva par Izciliem individuāliem sasniegumiem |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «AFI Recognizes the 50 Greatest American Screen Legends». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. janvārī. Skatīts: 2013. gada 17. oktobrī.
- ↑ «An Audrey Hepburn Biography». audrey1.com. Skatīts: 2008. gada 14. janvāris.
- ↑ Alex Cox. «Audrey Hepburn: an iconic problem». The Guardian (UK), 2011. gada 20. janvāris.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Caryn James. «Audrey Hepburn, Actress, Is Dead at 63». New York Times, 1993. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 18. janvārī. Skatīts: 2006. gada 26. novembris.
- ↑ «Tribute to the Humanitarian Work of Audrey Hepburn | Her Work – Getting Involved with UNICEF». Ahepburn.com. 1988. gada 3. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. septembrī. Skatīts: 2010. gada 10. marts.
- ↑ «Audrey Hepburn Work for UNICEF».
- ↑ «A Gentle Goodbye -Surrounded by the Men She Loved, the Star Was Laid to Rest on a Swiss Hilltop». People. 1993. gada 1. janvāris.
- ↑ William Tynan. «The Audrey Hepburn Story». TIME, 2000. gada 27. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. augustā. Skatīts: 2010. gada 10. marts.
- ↑ «Audrey Hepburn's work for the world's children honoured». unicef.org. Skatīts: 2013. gada 8. maijs.
- ↑ «U.N. Hosts Special Session on Children's Rights». cnn.com. Skatīts: 2013. gada 8. maijs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Odrija Hepbērna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Oficiālā Hepbērnas un viņas vārdā nosauktā bērnu fonda mājaslapa Arhivēts 2017. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- IMDb profils (angliski)
- Internet Broadway Database profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Odrijas Hepbērnas interneta bibliotēka
- Odrijas Hepbērnas fanu mājaslapa
- Aktrisei veltīto mājaslapu adrešu apkopojums Arhivēts 2009. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē.
| ||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||
|