Dzelzceļa līnija Ogre—Augšciems

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ogre—Augšciems)
Jump to navigation Jump to search
Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā

Dzelzceļa līnija Ogre—Augšciems bija šaursliežu dzelzceļa līnija.

20. gadsimta 30. gados no Ogres cauri Juglai (agrāk Annasmuiža) un tālāk uz Augšciemu kursēja meža šaursliežu bānīši — meža vedēji. 20. gadsimta 30. gadu sākumā Eiropu pārņēma saimnieciskā krīze, kas veicināja bezdarba pieaugumu lielpilsētās. Latvijas Tautas labklājības ministrijas vadībā tika nolemts izbūvēt vairākus meža dzelzceļus ar 600 mm platumu, kuru būvniecībā tika piesaistīti pilsētu bezdarbnieki. Tādā veidā laika posmā no 1932. līdz 1934. gadam tika uzbūvēti meža dzelzceļi Ogre—Laubere un InčukalnsAllaži, kas kalpoja vienīgi meža materiālu izvešanai. Ogres—Lauberes dzelzceļa līniju izbūvēja 1932. gadā. Tās kopējais sliežu ceļu garums, ieskaitot apbraucamos un stacijas ceļus, bija 41,6 km un tā bija garākā (37,2 km) lauku platuma mežu dzelzceļu līnija Latvijā.

Otrā pasaules kara laikā abas dzelzceļa līnijas Ogre—Laubere un Inčukalns—Allaži gar Annasmuižu (Juglu) tika savienotas Augšciema stacijā (kartē fiksēta situācija uz 1938. gadu). Tā rezultātā tika izveidota jauna kokmateriālu pārkraušanas vieta platsliežu dzelzceļa vagonos, kuru ierīkoja maznoslogotās Rīgas—Ērgļu dzelzceļa līnijas Augšciema stacijā. Mūsdienās vēl tagad Mazās Juglas upē saglabājušies daži dzelzceļa koka tilta pāļi. Latvijas Dzelzceļu virsvalde šaursliežu dzelzceļiem ar 600 mm sliežu platumu piešķīra apzīmējumu — lauku platuma dzelzceļi. Neskatoties uz bānīšu mazo ātrumu — līdz 20 km/h, tas gandrīz 60 gadus bija vienīgais drošais transporta līdzeklis pasažieru, dažādu lauksaimniecības produktu un meža materiālu nogādāšanai uz lielpilsētām gan ziemā, gan vasarā. Vilcienos bija iekārtoti speciāli ledus vagoni piena un gaļas produktu pārvadāšanai. Atsevišķi jāizdala divas lauku platuma dzelzceļu līnijas, kuras nebija saistītas ar citiem šāda platuma dzelzceļiem. Gan Ogres—Lauberes, gan Inčukalna—Augšciema—Allažu dzelzceļu līnijas pieslēdzās platsliežu dzelzceļiem, attiecīgi, Ogres un Inčukalna stacijās. Latvijas šaursliežu dzelzceļi nepārtraukti darbojās arī Otrā pasaules kara gados.

Pēc otrā pasaules kara arvien straujāk attīstoties autotransportam, šaursliežu dzelzceļi sāka zaudēt savu nozīmi transportēšanai un pakāpeniski tika demontēti.[1] Pēc kara, attīstoties saimniecībai, tika jūtami paplašināti, uzlaboti autoceļi Rīga—Ērgļi un jo sevišķi JuglaTurkalne—Ogre, kurš trīsdesmitajos gados bija piemērots tikai braukšanai ar zirgu pajūgiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]