Ogresgals

Ogresgals
lielciems
Bijusī Ogresgala pienotava
Ogresgals
Koordinātas: 56°48′22″N 24°44′37″E
Valsts	Latvija
Novads	Ogres novads
Pagasts	Ogresgala pagasts
Vēsturiskie nosaukumi	latviešu: Kārļi vācu: Anrepshof
Platība
• Kopējā	2,37 km2
Augstums	40 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	1 528
Pasta nodaļa	LV-5041 Ogresgals

Ogresgals (agrāk arī Kārļi) ir apdzīvota vieta Ogres novadā Ogresgala pagastā, pagasta centrs. Izvietojies Ogres upes labajā krastā pie Rankas ietekas 9 km no novada centra Ogres un 46 km no Rīgas. Ciema teritorijā iekļauts arī vasarnīcu kooperatīvs «Ogre» pie Ogres pilsētas robežas jeb Dārziņi, kas dabā ir funkcionāli atdalīta ciema daļa.

Ogresgalā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, tautas nams, bibliotēka, pasts, veikals, aptieka.

Vēsture

Senākā vēsture

Ogresgala ciems veidojās bijušās Vārmas (vai Vārnas; Anrepshof) muižas teritorijā pie skolas un pagasta valdes.

Padomju laiki

Par lielāku apdzīvoto vietu izveidojies padomju gados, kad Ogresgalā izveidoja Ogres dārzkopības un izmēģinājumu staciju, kā arī kolhoza «Kopdarbs» ražotnes. Ogresgala kultūras namā savu darbību sāka, mēģināja un uzstājās grupa "Odis", kas nosaukta par godu dārzkopības un izmēģinājumu stacijai,

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita dinamika

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1970 219 —     1979 426 +94.5%	Gads Iedz. ±% 1989 725 +70.2% 2000 1 061 +46.3%	Gads Iedz. ±% 2011 1 381 +30.2% 2021 1 456 +5.4%

Ģeogrāfija

Reljefs un ģeoloģija

Pēc fizioģeogrāfiskās rajonēšanas Ogresgala apkārtne izvietojusies Madlienas nolaidenuma pašā rietumu malā, kur tas pāriet Viduslatvijas zemienē, taisni mērot, apmēram 40—45 km no Rīgas līča. Apkārtnes virsmas reljefā dominē viļņots pamatmorēnas līdzenums ar vidējo absolūto augstumu 50—60 m virs jūras līmeņa. Ogresgala pagasta dienvidu daļas apkaimei raksturīgi ir īpatnējie senā ledāja kušanas ūdeņu radītie vaļņveida pauguri, osi jeb kangari, kuri veidojušies pēdējā ledus laikmeta beigās, pirms aptuveni 13 000—10 300 gadu zemledāja kušanas ūdeņu tuneļos. Tā kā tie sastāv no smilts un grants, daudzviet padomju laikos izveidoti karjeri šo derīgo izrakteņu ieguvei, jo tie izmantojami kā būvmateriāli. Ogresgala pagasta teritorijas reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums ar maziem un vidēja lieluma pauguriem. Virsmas absolūtais augstums mainās 20—50 metru robežās virs jūras līmeņa. Pagasta dienvidu daļa ir zemāka un robežojas ar plašo Daugavas ieleju, gar kuru R—A virzienā no Ikšķiles, cauri Ogres pilsētai līdz pat Ķegumam turpina stiepties Ogres Kangaru osu pauguru virkne.

Klimats

Klimats pagastā kopumā ir siltāks un sausāks nekā Ogres novada vidus un austrumu daļā. Gada vidējā diennakts temperatūra janvārī ir ap —6 grādiem, bet jūlijā +17,2 grādi. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 600—700 mm. Daugavas ielejā, pie Ciemupes valda savdabīgs maigāks mikroklimats, kas izskaidrojams ar Daugavas Rīgas HES ūdenskrātuvē esošo uzkrāto lielo ūdens masu ietekmi uz apkārtējo pieguļošo teritoriju.

Augājs

Lielākie mežu masīvi atrodas pagasta mazāk apdzīvotajā ziemeļu daļā. Uzskaitīti 28 dižkoki. Ogresgala ciemā, Ogres upes kreisajā krastā aug Ogres novadā lielākā vīksna ar stumbra apkārtmēru 6,5 m. Ievērības cienīgus apmērus — 1,2 m ir sasniedzis arī tāds lēni augošs krūmveida koks kā Netiču kaiķis, Ievērību pelna arī divstumbru Vecdupānu liepa (5,7 un 5,4 m), un Krauzu dižozols (5,8m) Rankas upes labajā krastā 1,5 km augšpus Ogresgala.

Upes

Pagasta dienvidu daļas robežu veido Daugava. Tajā ieplūst vairākas sīkas upītes — Ķilupe, Kazupe un citas. Cauri pagastam ar savu aizsargājamo ieleju līkumo Ogres upe, kurā netālu no Ogresgala kā labā krasta pieteka ieplūst Ranka. Ogres upes krastos vietām atsedzas dolomītu pamatieži, kuros var atrast senu jūras gliemežu brahiopodu pārakmeņojušās atliekas.