Ojārs Ābols

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ojārs Ābols
Ojārs Ābols.jpg
Pilnais vārds Ojārs Ābols
Dzimis 1922. gada 25. jūlijā
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Miris 1983. gada 1. martā
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nozares glezniecība, mākslas zinātne
Atbalstītāji Romans Suta, Oto Skulme

Ojārs Ābols (dzimis 1922. gada 25. jūlijā, miris 1983. gada 1. martā) bija latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1922. gadā Rīgā. Ojāra Ābola tēvs bija angļu valodas skolotājs, kurš 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, bet māte Marta Ābola — bērnudārza direktore, pārliecināta sociāldemokrāte. No 1938. līdz 1940. gadam, mācoties Rīgas 2. ģimnāzijā, apmeklēja Romana Sutas studijā, kur nodibināja nelegālu komjaunatnes pulciņu. 1941. gadā pieteicās 201. latviešu strēlnieku divīzijā. Līdz 1947. gadam bija LPSR Mākslas arodbiedrības centrālās komitejas priekšsēdētājs. 1947. gadā kļuva par PSKP biedru. 1946. gadā iestājās Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, kur mācījās pie Oto Skulmes un kuru beidza ar diplomdarbu "J. Sverdlovs latviešu strēlnieku vidū Rīgā 1919. gadā". 1956. gadā Ābols beidza I. Repina Mākslas institūtu Ļeņingradā. Atgriežoties Latvijā, iesaistījās Mākslinieku savienības darbā.

XX gadsimta sešdesmito gadu otrajā pusē mainīja daiļrades stilu aizejot no socreālisma, ietekmējoties no tendencēm pasaules mākslā. Septiņdesmitajos gados kļuva par vienu no zinošākajiem mākslas teorētiķiem Latvijā, analizēdams mākslas parādības sabiedrības procesu kontekstā. Astoņdesmito gadu sākumā Rīgā noorganizēja lielu laikmetīgās mākslas izstādi "Daba. Vide. Cilvēks", kurā sevi pieteica virkne jaunu mākslinieku (Andris Breže, Oļegs Tillbergs, Leonards Laganovskis u.c.). Izstādes atklāšanu Ābols nepiedzīvoja, jo 1983. gadā mira.

Ojārs Ābols bija precējies ar filoloģi Mirdzu Ābolu (viņu dēls ir mūziķis Juris Ābols (1950)), bet vēlāk ar mākslinieci Džemmu Skulmi (viņu meita ir māksliniece Marta Skulme (1962)).