Okinavas prefektūra

Vikipēdijas lapa
沖縄県
Okinawa-ken
Administratīvais centrs: Naha
Reģions: Kjusju un Okinava
Sala: Okinava
Gubernators:
Platība: 2 271,30 km² (44. vieta)
Iedzīvotāju skaits (2020): 1 466 870 (32. vieta)
Iedzīvotāju blīvums: 580/km²
Pašvaldību skaits: 41
Mājaslapa: http://www.pref.okinawa.jp/
Prefektūras simbols:
Prefektūras simbols

Okinavas prefektūra ir viena no Japānas prefektūrām. Tā atrodas Okinavas arhipelāgā un tādēļ robežojas tikai ar Kluso okeānu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gada 1. aprīlī ASV armija un ASV jūras kājnieku korpuss uzsāka iebrukumu Okinavā ar 185 000 karavīru lielu desanta armiju. Šeit amerikāņi saskārās ar fanātisku japāņu aizsargu pretestību. Sekojošo kauju laikā tika nogalināta trešā daļa Okinavas civiliedzīvotāju.[1] Visu tautību karadarbībā mirušie tiek pieminēti Miera stūrakmens memoriālā.

Pēc Otrā pasaules kara beigām ASV izveidoja Savienoto Valstu Rjūkjū salu administrācijas militāro valdību, kas pārvaldīja Okinavu 27 gadus. Šī "uzticības noteikuma" laikā Amerikas Savienotās Valstis izveidoja daudzas militārās bāzes Rjūkjū salās. Rjūkjū salas neatkarības kustība bija Okinavas iedzīvotāju kustība, kas protestēja un cīnījās pret ASV okupācijas varu.

Okinavas prefektūras ainava

Valoda un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karatē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karatē cīņas mākslas pirmsākumi rodami Okinavā. Laika gaitā tas attīstījās vairākos stilos un apakšstilos. Okinavā trīs galvenie stili tiek uzskatīti par Šorin-rju, Goju-rju un Uči-rju. Starptautiski dažādi stili un apakšstili ietver Macubajaši-rju, Vado-rju, Išin-rju, Šorinkan, Šotokan, Šito-rju, Šorinjirju Kenkokan, Šorinjirju Košinkai un Šorinji-rju.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskatoties uz plašajiem postījumiem Otrā pasaules kara laikā, ir daudzas unikālas pils vai cietokšņa tipa drupas, kas pazīstamas kā gusuku; nozīmīgākie ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ( Gusuku vietas un ar to saistītie objekti no Rjukju Karalistes).[2] Turklāt valsts valdība aizsargāšanai ir noteikusi divdesmit trīs Rjukju arhitektūras kompleksus un četrdesmit vēsturiskas vietas.[3] Šuri pils Nahā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://www.economist.com/asia/2005/10/27/no-home-where-the-dugong-roam
  2. https://whc.unesco.org/en/list/972/
  3. https://web.archive.org/web/20190722215103/https://kunishitei.bunka.go.jp/bsys/index_pc.asp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]