Oktobra manifests

Vikipēdijas lapa
Manifesta publikācija avīzē

Oktobra manifests (krievu: Октябрьский манифест) bija 1905. gada 30. oktobrī [v.s. 17. oktobrī] Krievijas imperatora Nikolaja II izsludināts manifests, kas pasludināja tautai pilsoniskās — vārda, preses, sapulču, biedrošanās brīvības, solīja sasaukt Valsts Domi, kuras vēlēšanās piedalītos arī strādnieki un pilsētu inteliģence. Domei bija paredzētas likumdošanas tiesības. Manifests bija kā atbilde uz 1905. gada revolūcijas eskalēšanos.

1905. gada oktobrī Maskavā sākās plašs streiks, kas tuvākajās dienās aptvēra visu valsti. Streikam plešoties plašumā tajā iesaistījās vairāk kā 2 miljoni cilvēku. Tā kā streiks radīja jūtamas problēmas valsts ekonomikai, tad imperators nolēma piekāpties revolucionāru priekšā, izdodot Oktobra manifestu. Manifestu izstrādātājs bija Sergejs Vite. Kopā ar augustā izdoto manifestu Oktobra manifests paredzēja sasaukt pirmo parlamentu Krievijas vēsturē. Reizē gan imperators paturēja veto tiesības pret parlamenta pieņemtajiem likumprojektiem, kā arī paredzēja iespēju atlaist parlamentu. Pilsonisko brīvību pasludināšana ļāva veidot partijas un biedrības, rīkot mītiņus, kā arī veikt citas politiskās darbības, kas līdz tam bija noliegtas.

Imperatora manifesta pieņemšanas rezultātā tika veiktas izmaiņas Krievijas Impērijas valsts pamatlikumos, kas faktiski kļuva par pirmās Krievijas konstitūcijas prototipu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]