Okupētajā Latvijā aizliegtie komponisti

Vikipēdijas lapa

Okupētajā Latvijā aizliegtie komponisti bija Latvijas komponisti, par kuriem Latvijas okupācijas periodā (1940—1991) sabiedrībai bija maz zināms, jo komunistiskās partijas vadītā cenzūra neļāva atskaņot vai citādi popularizēt viņu skaņdarbus. Aizliegšana visbiežāk notika ar mutvārdu pavēļu palīdzību, līdz ar to pašu aizliegšanas faktu dokumentāli pierādīt praktiski ir neiespējami. Līdzīgi, izmantojot mutvārdu pavēles, tika aizliegtas arī konkrētas dziesmas. Vienīgie netiešie pierādījumi ir fakts, ka vairākas dziesmas nav tikušas ierakstītas Radio, neskatoties uz to, ka tās bija ļoti populāras. Līdzīgi arī par dziesmu komponistiem tolaik nav bijušas publikācijas un cilvēki dziesmas autoru vārdus uzzināja tikai pēc ļoti daudziem gadiem. Dažu populāru dziesmu komponisti nav zināmi joprojām.

Dziesmu autori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.
  • Eduards Rozenštrauhs — par viņu plašākā sabiedrībā uzzināja tikai 1980. gadu otrajā pusē. Sākās Atmoda un pēkšņi atklājās, ka ļoti daudzu tautā populāru dziesmu autors vēl ir dzīvs un atrodas mūsu vidū. Populārākā viņa dziesma — "Zilais lakatiņš".[nepieciešama atsauce]
  • Mārcis Kalniņš — viņam padomju laikā tā arī neļāva kļūt populāram. Dziesmai "Laimesputns" tika piekārta birka "lēts vācu šlāgeru pakaļdarinājums". Šai dziesmai neļāva piedalīties tolaik populārajā Mikrofona aptaujā.
  • Ivars Žindulis — viņa dziesma "Sapņu bites" savas vienkāršības un patiesuma dēļ uzskatāma varbūt pat par labāko latviešu estrādes dziesmu.[nepieciešama atsauce] Nav skaidrs šīs dziesmas aizlieguma iemesls, iespējams, ka tās popularitāte šķita pārmērīga. Šo dziesmu ballītēs izpildīja gandrīz visas latviešu deju mūzikas grupas. Dziesma uzrakstīta 1970. gados.[1] Komponista vārds kļuva zināms tikai 1990. gadu sākumā. Dziesmu profesionāli pirmie ierakstīja grupa "Sandra". Ivara Žinduļa stāsts par šo dziesmu: ’Dziesma "Sapņu bites’’ radās 1971. gadā,laikā kad spēlēju Bauskas kultūras nama ansamblī. Bija brīdis, kad pie klavierēm apspēlēju dažus akordus un dažu minūšu laikā man radās melodija, kura man pašam sākotnēji nepatika. Esmu lasījis daudz dzejas un manās rokās nonāca Harija Heislera dzejas grāmata ar dzejoli ‘’Sapņu bites’’. Interesantākais ir tas, ka dzejas vārdi pilnībā saskanēja ar manu melodiju, pārveidot nevajadzēja neko.Jau pirmajā koncertā šī dziesma guva lielus panākumus. Gadu vēlāk šo dziesmu savā repertuārā iekļāva ansamblis‘’Talsu zvaniņš’, vēlāk ‘’Līvi’’,’’ Sīpoli’’ un arī citi ansambļi. 1990. gadā ar šo dziesmu ansamblis ‘’Sandra’’ piedalījās Mikrofona aptaujā. Tas bija laiks, kad biju pametis radošo darbu mūzikā un par Mikrofona aptauju pat nezināju, tāpēc šī dziesma ilgu laiku skanēja kā nezināma autora dziesma. Dziesma savu plašāko atzinību ieguva ar Andra Skujas izpildījumu un vēl šodien turas Latvijas Radio repertuārā. Tagad šai dziesmai ir vairāki izpildītāji dažādās grupās."
  • Atis Priedītis — 1970. gadu beigās sarakstīja vairākas dziesmas, kuru teksti tik ļoti aizvainoja kompartijas darboņus, ka viņam no 1980. gada līdz pat 1995. gadam[nepieciešama atsauce] tika liegta iespēja ierakstīt savas dziesmas Latvijas Radio. Arī viņa dziesmai "Kas notiek, kad pasaka galā" tika liegta iespēja piedalīties Mikrofona Aptaujā. Pirmā Latvijas Radio pārraide, kas veltīta komponistam Atim Priedītim, izskanēja tikai 2015. gadā (36 gadus pēc pirmajiem dziesmu ierakstiem).[2]
  • Aivars Štokmanis - 1970. gadu vidū dziedājis un spēlējis Saulaines tehnikuma vokāli instrumentālajā ansamblī, kuru vadīja Ivars Žindulis. Aivars Štokmanis ir sarakstījis vairākas dziesmas no kurām viena "Izšķirsimies tepat saulītē" ar Imanta Ziedoņa tekstu kļuva populāra visā Latvijā. Dziesma joprojām nav profesionāli ierakstīta un arī dziesmas autora vārds kļuva zināms tikai 2022. gadā.
  • Edmunds Kucenčeirs - 1970. gados muzicējis Jēkabpils rajona Elkšņu vokāli instrumentālajā ansamblī. Sarakstījis vairākas dziesmas no kurām viena kā nezināma autora dziesma kļuva ļoti populāra visā Latvijā. Dziesmu "Pirmais valsis" jeb "Rūtīs ēnas krīt no kokiem" pavisam nesen profesionāli ierakstīja grupa "Kokmuižas muzikanti" - joprojām kā nezināma autora dziesmu.
  • Juris Pavītols - grupas "Līvi" dibinātājs. Ar Kultūras ministrijas kolēģijas lēmumu oficiāli tika aizliegta viņa dziesma "Vairogi". Arī daudzas citas viņa dziesmas izpildīt un ierakstīt bija aizliegts un tikai 2022. gadā nāca klajā šo dziesmu lielā vinila plate "LĪVI sākums".

Dziesmas ar ilgstoši nezināmiem autoriem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažas populāras dziesmas, kuru autori joprojām ir nezināmi vai kļuvuši zināmi pavisam nesen:

  • "Nepratu es tevi mīlēt" - Kļuvis zināms, ka šīs dziesmas autors ir populārais dziedātājs un komponists Haralds Sīmanis;
  • "Dzērves lido ceļā tālā, ceļā grūtajā" - šo dziesmu ir profesionāli ierakstījuši vairāki izpildītāji, bet dziesmas komponists joprojām nav zināms.
  • "Izšķirsimies tepat saulītē" - Šo Imanta Ziedoņa dzejoli ir komponējuši vairāki komponisti. Ir kļuvis zināms 1970. to gadu vidū tautā vispopulārākās šīs dziesmas versijas komponista vārds - Aivars Štokmanis.
  • "Pirmais valsis (Rūtīs ēnas krīt no kokiem)" - Beidzot ir izdevies uzzināt šīs dziesmas varbūtējā komponista vārdu — Edmunds Kucenčeirs. Dzīvojis un muzicējis Elkšņos — netālu no Aknīstes. Profesionāli šo dziesmu pavisam nesen ierakstīja grupa "Kokmuižas muzikanti".
  • "Skaudība" - Dziesma bija ļoti populāra jauniešu vidū 1980. gados.[nepieciešama atsauce] Šī dziesma joprojām nav profesionāli ierakstīta. Un tikai pavisam nesen ir kļuvis zināms šīs dziesmas komponists - Aivars Lapšāns (Cēsu grupas "Ferrum" līderis).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]