Olīvkoks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eiropas olīvkoks
Olea europaea (Linnaeus)
Eiropas olīvkoks
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
KārtaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaOlīvaugu dzimta (Oleaceae)
ĢintsOlīvkoki (Olea)
SugaEiropas olīvkoks (O. europaea)
Izplatība
Olea europaea range.svg
Eiropas olīvkoks Vikikrātuvē

Eiropas olīvkoks (Olea europaea) ir olīvaugu dzimtas augs. Tā augļi, olīvas, tiek izmantotas olīveļļas iegūšanai un uzturā. To uzskata par vienu no senākajiem kultūraugiem.[1] Galvenokārt tas tiek kultivēts Vidusjūras reģionā. 2017. gadā visvairāk olīvas tika ievāktas Spānijā.[2] Nākamās lielākās valstis pēc novākto olīvu daudzuma bija Grieķija, Itālija, Turcija, Maroka, Ēģipte, Tunisija, Portugāle un Sīrija.[2]

Olīvkoki ir mūžzaļi koki vai krūmi, kuru augstums var sasniegt 20 metrus. Ražu sāk iegūt 10-20 gadus kopš koka iestādīšanas, spējīgs ražot augļus vairākus simtus gadu. Selekcijas ceļā ir iegūtas daudzas olīvkoku šķirnes, kas galvenokārt atšķiras pēc to augļu krāsas un kvalitātes. Olīvas var būt zaļas, melnas, sārtas, violetas un pat baltas. Augļi nogatavojas 4—6 mēnešu laikā. Tajos ir 15—40% eļļas (augļa mīkstumā līdz 75%). No viena koka sezonas laikā iegūst vidēji 20 kilogramus olīvu.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts un citi raksti: olīvas un olīveļļa

Eiropas olīvkoks tiek kultivēts, lai iegūtu tā augļus — olīvas —, kā arī koksni un olīvlapas. Aptuveni 90% no visām novāktajām olīvām izmanto, lai tālāk iegūtu olīveļļu,[3] bet pārējās pārdod kā galda olīvas. Olīvas ir viens no Vidusjūras reģiona virtuves “trīsvienības” produktiem.[4][5] Pārējie divi ir kvieši un vīnogas.

Olīvas dala trīs grupās pēc to krāsas — zaļajās, sārtajās un melnajās olīvās. Krāsu nosaka olīvu nogatavošanās pakāpe. Zaļās olīvas tiek novāktas pirms ir sācies nogatavināšanās process, sārtās novāc nogatavošanās cikla sākumā, bet melnās olīvas iegūst, ka auglis jau ir pilnībā nogatavojies.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1986. 307. lpp.
  2. 2,0 2,1 «FAOSTAT» (angļu). Skatīts: 2019. gada 12. martā.
  3. International Olive Oil Council. World Olive Encyclopaedia (angļu). International Olive Oil Council, 1996. 479. lpp. ISBN 9788401618819.
  4. Colin Renfrew. The Emergence of Civilisation: The Cyclades and the Aegean in the Third Millennium B.C. Oxbow Books, 2011. 280. lpp. ISBN 9780977409464.
  5. Mohamed Yassine Essid. Chapter 2. History of Mediterranean Food. MediTerra: The Mediterranean Diet for Sustainable Regional Development (Presses de Sciences Po), 2012. 29. lpp. ISBN 9782724612486.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]