Oleksijs Arestovičs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Oleksijs Arestovičs
Олексій Миколайович Арестович
Oleksiy Arestovych (cropped).jpg
Arestovičs 2022. gadā
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks
Amatā
2020. gada 1. decembrī — pašlaik
Prezidents Volodimirs Zelenskis
Ukrainas pārstāvis Trīspusējā kontaktgrupā
Amatā
2020. gada 28. oktobrī — pašlaik
Prezidents Volodimirs Zelenskis

Dzimšanas dati 1975. gada 3. augustā (46 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Citelckaro, Gruzijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Gruzija Gruzija)
Profesija militārais eksperts, blogeris, aktieris, politiskais komentētājs
Augstskola Svētā Akvīnas Toma teoloģijas zinātņu institūts
Odesas Militārā akadēmija
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe UA shoulder mark 16.svg
pulkvežleitnants
Armija Ukrainas bruņoto spēku Centrālā izlūkošanas pārvalde un 72. atsevišķā mehanizētā brigāde
Militārās operācijas Krievijas—Ukrainas karš
Dienesta laiks: 1994-2005; 2018-2019

Oleksijs Arestovičs (ukraiņu: Олексій Миколайович Арестович; dzimis 1975. gada 3. augustā Dedoplisā Ckaro, Gruzijā) ir Ukrainas prezidenta padomnieks,[1] blogeris, aktieris, politiskais un militārais komentētājs.[2]

Oleksijs Arestovičs ir Ukrainas pārstāvis Trīspusējā kontaktgrupā situācijas noregulēšanai Ukrainas austrumos, Ukrainas delegācijas vadītāja padomnieks informācijas politikas jautājumos un Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermaka ārštata padomnieks stratēģiskās komunikācijas jautājumos nacionālās drošības jomā un aizsardzībā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1975. gada 3. augustā Citelckaro pilsētā, Gruzijā.[3] Vecākiem ir baltkrievu[4] un poļu[5] izcelsme. 1992. gadā Arestovičs absolvēja skolu Nr.178 Kijevā. Viņš iestājās Tarasa Ševčenko Kijevas valsts universitātes Bioloģijas fakultātē. 1993. gadā viņš sāka darboties Kijevas teātra improvizāciju studijā Чорний квадрат,[6] un pameta augstskolu. 1990. un 2000. gados bija teātra Чорний квадрат aktieris. Filmējies reklāmās, spēlējis arī epizodiskās filmas 17 krievu un ukraiņu filmās, tai skaitā detektīvseriālā "Muhtars atgriežas".

Kopš 2000. gada Arestovičs vadījis psiholoģiskos seminārus un apmācības.[7] 2003. gadā iestājās krievu psihologa Absaloma Podvodnija autorskolā "Cilvēks starp cilvēkiem", kuru absolvēja 2010. gadā.[8] Viņš arī studējis Svētā Akvīnas Toma teoloģijas zinātņu institūtā Kijevā.

2007. gadā Arestovičs bija viens no filmu kompānijas Aegis Artist Group organizatoriem.[9] 2013. gadā piedalījās televīzijas kanāla ICTV šovā Навчіть нас жити kā ģimenes psihologs un raidījuma vadītājs.[10][11]

Arestovičs kļuva par aktīvu blogeri, viņam ir gandrīz 800 000 sekotāju Facebook[12] un vairāk nekā 950 000 vietnē Youtube. Saskaņā ar 2019. gadā Ukrainas televīzijas kanālā ICTV rīkoto aptauju viņš tika iekļauts Ukrainas 100 labāko blogeru sarakstā.[13]

Militārā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arestovičs beidzis Odesas Militāro akadēmiju, ieguvis militārā tulka diplomu.[8] No 1994. līdz 2005. gadam dienējis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Centrālajā izlūkošanas pārvaldē, ir rezerves majors.[14][15]

Arestovičs kopš 2014. gada piedalījies kaujas vienību sagatavošanā Tautas rezerves programmas ietvaros,[16] organizējis labdarības fondu psiholoģiskā atbalsta sniegšanai militārpersonām konflikta zonā Ukrainas austrumos (2014—2017).[17]

No 2018. gada septembra līdz 2019. gada septembrim dienējis vides aizsardzības zonā pie Kramatorskas 72. mehanizētajā brigādē.[18] Pirms tam cīnījies brīvprātīgā kārtā, kopumā aizvadot 33 kaujas.

Politiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 28. oktobrī Leonīds Kravčuks iecēla Oleksiju Arestoviču par informācijas politikas padomnieku Trīspusējā kontaktgrupā situācijas noregulēšanai Ukrainas austrumos[19][20][21] un Ukrainas delegācijas oficiālo pārstāvi Trīspusējā kontaktgrupā Minskas sarunās par Donbasa kara atrisināšanu.[20][22][23]

2020. gada 1. decembrī Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks iecēla Oleksiju Arestoviču par savu ārštata padomnieku stratēģiskās komunikācijas jautājumos valsts drošības un aizsardzības jomā.[24][25] Leonīds Kravčuks atzīmēja, ka Arestoviča kandidatūra tika izvēlēta viņa militārās pieredzes un redzējuma un nostājas dēļ Trīspusējās kontaktgrupas izskatāmajos jautājumos.[26]

Kopš 2022. gada 24. februāra Arestovičs kā Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks katru dienu rīkojis brīfingus par aktuālo situāciju saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.[27][28]

2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aktualizējās informācija par Arestoviča jau 2019. gadā izteikto pareģojumu par neizbēgamo karu ar Krieviju.[29]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ukrainian presidential adviser demands Russian forces leave - media». reuters.com. Reuters. 2022-02-28.
  2. «Mariupol evacuation postponed as Russia accused of breaking ceasefire». The Guardian. 2022-03-05.
  3. Арестович у Скрипіна на 16+ (11 хв 03 с)
  4. (krieviski) Арестович: Беларусь. Народное интервью 16.08.2020 YouTube
  5. «Постійна війна з Росією — це доля України», Gazeta.ua, 1 листопада 2013
  6. «Black Square (Черный Квадрат)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2022. gada 10. aprīlī.
  7. «Арестович Алексей - Тренинги и семинары». www.trn.ua.
  8. 8,0 8,1 «Увернуться от укуса кобры — DSnews.ua». www.dsnews.ua (krievu). 2008-07-25.
  9. «Арестовича назначили советником в украинской делегации ТКГ». 24tv.ua. 24 канал. 2020-10-28.
  10. «Блог > Олексій Арестович - «Навчіть нас жити» — Соціальне реаліті-шоу, психологічна допомога родинам». web.archive.org. 2014-01-10.
  11. Инна Долженкова. «Не вчіть нас жити!». detector.media (ukraiņu), 2013-06-18. Skatīts: 2021-02-09.
  12. Про роботу в ТКГ, Зеленського і «таємниці, які нікому не розказував»: Олексій Арестович у «Рандеву»[novecojusi saite]
  13. «Факти ICTV запускають голосування ТОП-100 блогерів України 2019». ФАКТИ ICTV (ukraiņu). 2019-09-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-26. Skatīts: 2022-04-10.
  14. «Спікером української делегації з питань Донбасу став Арестович». ua-news.liga.net. Лига.net. 2020-10-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-25. Skatīts: 2022-04-10.
  15. Олексій Арестович (речник ТКГ) у Рандеву з Яніною Соколовою, Ютуб, 21 листопада 2020
  16. Як «янголи Тайри» рятують життя на передовій: розповідь легендарного парамедика
  17. Справа Шеремета та зустріч Зеленського з Путіним — Прогнози Арестовича
  18. «"Є свідки": Арестович заявив про 33 свої бойові виходи у зоні ООС, але розкрити подробиці відмовився». nv.ua (ukraiņu).
  19. Арестовича призначили радником делегації у ТКГ з інформаційної політики
  20. 20,0 20,1 Арестович заявив, що його призначили радником української делегації в ТКГ з інформполітики
  21. Радником делегації з інформаційної політики в ТКГ призначили Арестовича
  22. «Арестович став офіційним речником української делегації в ТКГ».
  23. Речником української делегації в ТКГ призначили Олексія Арестовича
  24. Єрмак призначив Арестовича своїм позаштатним радником з питань стратегічних комунікацій у сфері оборони
  25. Єрмак призначив Арестовича своїм позаштатним радником
  26. Кравчук о назначении Арестовича: «Я не знаю, кто первый сказал А, но знаю, что никто не возражал»
  27. «Servicemen of the Armed Forces of Ukraine and other law enforcement agencies do not yield to the Russian troops and oppose them - Adviser to the Head of the Office of the President». president.gov.ua. Office of the President of Ukraine. 2022-02-24.
  28. «Russia-Ukraine fail to reach deal on cease-fire; UN says civilian deaths are climbing». cnbc.com. CNBC. 2022-03-10.
  29. «Oleksiy Arestovych and his prediction of Russian aggression (2019) - EN subtitles». YouTube.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]