Olena Teliha

Olena Teliha (ukraiņu: Олена Телига; 1906—1942) bija ukraiņu dzejniece, publiciste un aktīva nacionālās atmodas dalībniece.

Dzīvesgājums

Olena Teliga dzimusi 1906. gada 21. jūlijā (3. augustā pēc jaunā stila) Sanktpēterburgā. Viņas tēvs Iļja Šovgenivs bija ievērojams inženieris un nākotnē kļuva par Ukrainas Tautas Republikas Transporta ministru. Pēc Ukrainas neatkarības zaudēšanas Telihu ģimene emigrēja uz Poliju, kur Olena absolvēja ģimnāziju un vēlāk studēja Čehijas Tehniskajā universitātē Prāgā.

Pēc padomju-vācu kara sākuma 1941. gada jūlijā viņa OUN gājiena grupas sastāvā kopā nelegāli šķērsoja robežu un pārcēlās uz Ļvivu, bet septembrī ieradās Rivnē, kur uzrakstīja publicistiskos rakstus Розсипаються мури un Братерство в народі, kas tika publicēti U. Samčuka rediģētajā laikrakstā Волинь. 1941. gada 22. oktobrī viņa ieradās Kijivā, kuru bija okupējusi vācu armija. Viņa iesaistījās Ukrainas Nacionālajā organizācijā (UNO) un vēlāk — Ukraiņu nacionālistu organizācijā (OUN). Kad nacistiskās Vācijas armija okupēja Kijivu, Teliha kļuva par Ukrainas Rakstnieku apvienības vadītāju.

1942. gada februārī Teliha tika arestēta kopā ar vīru okupētajā Kijivā par viņas nacionālistisko darbību. Viņa atteicās sadarboties ar nacistiem un tika nošauta Babijjarā. Viņas precīza apbedījuma vieta nav zināma.

Pasaules skatījums

Teliha pretstatīja savus uzskatus Rietumu feministu uzskatiem, kas uzskatīja, ka sievietes uzdevums ir būt “maigai”, lai atbalstītu vīriešu cīņas sparu.

Poēzija

Olenas Telihas dzejas mantojums nav liels, ir zināmi tikai 38 dzejoļi. Taču satura ziņā tas ir nepārspējami vērtīgs. Viņas dzejai raksturīga unikāla balss, kas literārajiem kritiķiem ir definēta kā “mīlas lirikas kaisle”. Dzejolī Мужчинам ir priekšnojauta par kauju, kurā sievietes pulcēs savus vīriešus. Viņu uzdevums ir sniegt vīriešiem savu maigumu, ticību viņu spēkam un tādējādi uzturēt viņu morāli. Lai gan šķēpa ņemšana rokās nav sievietes uzdevums, kad tas būs nepieciešams, sieviete stāvēs vīram līdzās un ies ar viņu līdz galam. Вечірня пісня liriskā varone ir gatava ņemt rokās un klēpī visu nastu, kas nomāc viņas mīļotā dvēseli, ar savu maigumu izkausēt viņa raizes un šo maigumu nodot tālāk kā spēcīgāko ieroci turpmākajā cīņā. Olenas Telihas dzeju raksturo arī spēja paredzēt. Dzejolī Поворот viņa detalizēti aprakstīja savu atgriešanos dzimtenē, bet dzejolī Лист paredzēja savu traģisko galu: “Karsta nāve — ne ziemas miršana”, par ko viņa lūdza Dievu, un savā poētiskajā iztēlē saskatīja, ka, ierodoties “Mūsu drūmajā un skaistajā krastā”, viņas “dzīve sabremzēsies un aizpeldēs prom — Kā kuģis ugunīgā spīdumā”.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Olena Teliha.

Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)