Pāriet uz saturu

Olivjero Toskani

Vikipēdijas lapa
Olivjero Toskani
Oliviero Toscani
Olivjero Toskani 2017. gadā
Olivjero Toskani 2017. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1942. gada 28. februārī
Valsts karogs: Itālija Milāna, Itālija
Miris 2025. gada 13. janvārī (82 gadi)
Valsts karogs: Itālija Čečīna, Itālija
Nodarbošanās fotogrāfs

Olivjero Toskani (itāļu: Oliviero Toscani; dzimis 1942. gada 28. februārī, miris 2025. gada 13. janvārī) bija itāļu fotogrāfs,[1] pasaulē vislabāk pazīstams ar pretrunīgi vērtētu reklāmas kampaņu veidošanu itāļu zīmolam Benetton no 1982. gada līdz 2000. gadam.[2][3]

Toskani dzimis Milānā un pievērsies fotografēšanai, sekojot sava tēva, slavenā itāļu fotogrāfa Fedēles Toskani, pēdās. Viņš kopā ar Vinčenco Karezi dibinātāja fotoaģentūru Publifoto, pēc tam savu fotoaģentūru Rotofoto un vēlāk bija foto reportieris laikrakstam Corriere della Sera. Pēc Cīrihes Mākslas augstskolas diploma iegūšanas viņš sāka strādāt dažādos žurnālos, tostarp Elle, Vogue, L'Uomo Vogue un Harper's Bazaar.

1982. gadā Toskani sāka strādāt par mākslinieciskās nodaļas vadītāju uzņēmumā Benetton Group. Vienā no viņa slavenākajām kampaņām bija Terēzes Frāres fotogrāfija, kurā Deivids Kirbijs guļot slimnīcas gultā Kolumbusā, Ohaio štatā, sērojošu radinieku ieskauts, mirst no AIDS.[4] Attēls izraisīja pretrunas saistībā ar līdzību Pietà skulptūrai un arī pēc reklāmas kritiķu uzskatiem, ka šī attēla izmantošana apģērbu pārdošanai ir upura ekspluatācija, lai gan Kirbiju ģimene apgalvoja, ka viņi atļāvuši šī attēla izmantošanu un ka tas palīdzējis palielināt izpratni par AIDS.[5][6] Citās reklāmās bija atsauces uz rasismu (īpaši reklāmā ar trim gandrīz identiskām cilvēku sirdīm, kas patiesībā bija cūku sirdis, ar vārdiem "balta", "melna" un "dzeltena"), karu, reliģiju un pat nāvessodu.[7]

Deviņdesmito gadu sākumā Toskani kopā ar amerikāņu grafikas dizaineri Tiboru Kalmanu (1949–1999) izveidoja žurnālu Colors (kas arī piederēja Benetton). Toskani aizgāja no Benetton 2000. gadā.

Kā ilgstošs Toskānas iedzīvotājs, viņš 2003. gadā sadarbībā ar Toskānas reģionu izveidoja jaunu mūsdienu komunikācijas pētniecības iestādi ar nosaukumu La Sterpaia. 2005. gadā Toskani atkal izraisīja strīdus ar savām fotogrāfijām vīriešu apģērbu zīmola Ra-Re reklāmas kampaņai. Tajās bija attēlota homoseksuāla vīriešu uzvedība, kas saniknoja tādas grupas kā katoļu vecāku apvienību Movimento Italiano Genitori, kuri attēlus nosauca par "vulgāriem".[8] Kampaņa notika laikā, kad Itālijā notika debates par geju tiesībām.

2007. gada septembrī jauna kampaņa pret anoreksiju atkal izraisīja pretrunīgus viedokļus viņa šokējošās fotogrāfijas dēļ, kurā bija redzama novājējusi sieviete (Izabella Karo).[9][10]

Kad Lučāno Benetons 2018. gada janvārī atgriezās Benetton Group izpilddirektora amatā,[11] viņš pieņēma atpakaļ darbā arī Toskani.[12]

2018. gadā Toskani kļuva par Itālijas Demokrātiskās partijas (PD) biedru.[13]

2020. gadā Toskani atlaida no Benetton Group, jo viņš par 2018. gada Morandi tilta sagrūšanu izteicās: "Kam rūp tilta sabrukšana?". Viņš atbildēja uz sašutumu par fotogrāfiju, kurā redzami politiskās protesta kustības dibinātāji kopā ar Benetonu ģimenes galvenajiem locekļiem. Vēlāk viņš atvainojās par šo paziņojumu.[14]

Slimība un nāve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Toskani cieta no amiloidozes. 2025. gada 10. janvārī viņu ievietoja Čečinas slimnīcā,[15][16] kur viņš nomira 13. janvārī 82 gadu vecumā.[17][18][10]

  1. Current Biography Yearbook 1999 Elizabeth A. Schick — 1998— Page 571
  2. Prayer Graeme Garrett, Oliviero Toscani — 2000
  3. Tungate, Adland: A Global History of Advertising pp 138—43
  4. Alexandra Genova. «The Story Behind the Colorization of a Controversial Benetton AIDS Ad». Time, 2016. gada 14. decembris. Skatīts: 2019. gada 14. janvāris.
  5. Duncan Macleod. «Benetton Pieta in AIDS campaign». inspiration room, 2007. gada 7. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 17. janvāris.
  6. Sile O'Sullivan. «Advertiser turned public moraliser». Ireland's Marketing Monthly, n.d.. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 25. oktobris. Skatīts: 2019. gada 17. janvāris.
  7. David Usborne. «Benetton death row ads outrage America». The Independent, 2000. gada 2. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. janvāris. Skatīts: 2019. gada 14. janvāris.
  8. Barbara McMahon. «Italy snaps over gay poster excess». The Guardian, 2005. gada 18. septembris. Skatīts: 2019. gada 17. janvāris.
  9. Jeff Israely. «The Furor Over an Anorexia Ad». Time, 2007. gada 28. septembris. Skatīts: 2019. gada 17. janvāris.
  10. 10,0 10,1 Ruth Comerford. «Oliviero Toscani, Benetton's shock photographer, dies aged 82». BBC (angļu), 2025. gada 13. janvāris. Skatīts: 2025. gada 13. janvāris.
  11. «Italy's Benetton appoints founder Luciano Benetton as executive president». Reuters. 2018. gada 31. janvāris. Skatīts: 2019. gada 14. janvāris.
  12. Eilidh Nuala Duffy. «Benetton's Most Controversial Campaigns». Vogue, 2017. gada 8. decembris. Skatīts: 2019. gada 14. janvāris.
  13. «Oliviero Toscani spiega la sua discesa in campo». Agi.
  14. Giada Zampano, Colleen Barry. «Italian photographer Oliviero Toscani, famed for provocative Benetton campaigns, dies at 82». Associated Press (angļu), 2025. gada 13. janvāris. Skatīts: 2025. gada 15. janvāris.
  15. «Oliviero Toscani's Conditions Worsen, His Wife: "Road of No Return"». L'Unione Sarda English (angļu). 2025. gada 12. janvāris. Skatīts: 2025. gada 13. janvāris.
  16. «Oliviero Toscani's Struggle with Rare Disease». www.ilmessaggero.it (angļu). 2025. gada 10. janvāris. Skatīts: 2025. gada 13. janvāris.
  17. «Oliviero Toscani, photographer behind shock Benetton ads, dead at 82». Yahoo News (angļu). 2025. gada 13. janvāris. Skatīts: 2025. gada 13. janvāris.
  18. «Italy's Benetton ad photographer Toscani dies: family». France 24 (angļu). 2025. gada 13. janvāris. Skatīts: 2025. gada 13. janvāris.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]