Operācija "Ten-Go"

Kauja Austrumķīnas jūrā
	Daļa no Klusā okeāna kara un Okinavas kaujas
	; Kreiseris "Jamato" apšaudes laikā
Datums	1945. gada 7. aprīlī
Vieta	Starp Kjusju un Rjūkjū salām, Austrumķīnas jūra
Iznākums	Amerikāņu uzvara
Karotāji
ASV	Japānas Impērija
Komandieri un līderi
Marks Mičers; Džozefs Klarks; Frederiks Šermans;	Seiči Ito †; Keizjo Komura; Kosaku Aruga †; Tameiči Hara;
Iesaistītās vienības
ASV 5. flote 58. operatīvā vienība;	2. flote
Spēks
11 aviācijas bāzeskuģi; 6 kaujaskuģi; 11 kreiseri; 30+ iznīcinātāji; 386 lidmašīnas;	Kreiseris "Jamato"; Vieglais kreiseris "Yahagi"; 8 iznīcinātāji; 115 lidmašīnas, pārsvarā kamikadzes;
Zaudējumi
97 nogalināti; 122 ievainoti; 10-13 lidmašīnas notriektas; 1 aviācijas bāzeskuģis bojāts; 1 karakuģis bojāts; 1 iznīcinātājs bojāts; 52 lidmašīnas bojātas;	4137 nogalināti; Jamato nogremdēts; Yahagi nogremdēts; 4 iznīcinātāji nogremdēti; 1 iznīcinātājs nopietni bojāts; ~100 lidmašīnas zaudētas;

Operācija "Ten-Go" (japāņu: 天号作戦, Ten-Go Sakusen), bija pēdējā lielā Japānas jūras operācija Klusā okeāna reģionā Otrā pasaules kara laikā. 1945. gada 7. aprīlī Japānas kaujas kuģis "Jamato", lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi Japānas karakuģi devās no Japānas, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem, kas bija iesaistīti Okinavas kaujā. Pirms Japānas spēkiem izdevās sasniegt Okinavu, tiem uzbruka ASV aviācijas bāzeskuģu lidmašīnas; "Jamato" un pieci citi Japānas karakuģi tika nogremdēti, bet 10 amerikāņu lidmašīnas tika notriektas. Vairāki ASV bāzes kuģu operatīvās grupas kuģi cieta nelielus bojājumus japāņu gaisa kamikadzes uzbrukumos, savukārt paši japāņi zaudēja 100 lidmašīnas.

"Jamato" nogremdēšana demonstrēja ASV gaisa pārākumu Āzijas un Klusā okeāna reģionā un japāņu kuģu bez aviācijas atbalsta ievainojamību pret pretinieku gaisa uzbrukumiem. Kauja arī parādīja Japānas gatavību nest ārkārtējus upurus kamikadzes uzbrukumos, kuru mērķis bija aizkavēt sabiedroto virzību uz Japānas dzimtajām salām.

Turklāt šī sadursme bija ārkārtīgi svarīga arī tāpēc, ka ļāva ASV spēkiem neļaut Japānai iegūt ievērojamas priekšrocības pār sabiedrotajiem Okinavā.^[1]^[2] "Jamato" izmantošana par nocietinājumu un artilērijas bateriju, kas bija paredzēts kā apskalots nocietinājums pret sabiedroto gaisa un jūras apšaudēm Okinavā, būtu kļuvusi ļoti bīstama iebrucēju armijām, jo, līdzīgi kā operācijā Downfall, paredzamie zaudējumi uzbrūkošo vienību sastāvā kopumā būtu ievērojami palielinājušies. Vēsturnieku vidū ir vispārpieņemts, ka "Jamato" iepriekšēja aizvākšana no Okinavas piekrastes bija sabiedroto sākotnējais mērķis pirms jebkādiem turpmākiem uzbrukumiem.^[3]^[4]

Operācijas norise

1945. gada 3. aprīlī plkst. 9:18 Kurē bāzētā Japānas 2. flote saņēma pavēli no Apvienotās flotes virspavēlnieka admirāļa Tojodas sākt operāciju Ten-ichi-go (Debesis 1). 2. flotes komandieris Ito nolēma personīgi piedalīties kaujā uz kuģa "Jamato", lai gan viņš bija ļoti skeptisks par šādu operāciju (kuģiem nebija aviācijas gaisa aizsardzības, un vienība bija lemta neizbēgamai iznīcināšanai). Tomēr vadība nolēma upurēt flotes paliekas, jo pretējā gadījumā tā tik un tā būtu nonākusi ienaidnieka rokās. Kreisera "Jamato" eskortam tika norīkots vieglais kreiseris "Jahagi" un 8 iznīcinātāji: Asashimo, Fuyutsuki, Suzutsuki, Hamakaze, Isokaze, Yukikaze, Kasumi un Hatsushimo. Japānas rīcībā bija arī citi kaujas gatavībā esoši kuģi, taču tiem trūka degvielas. 1945. gada 6. aprīlī plkst. 15:20 spēki devās jūrā vairāk nekā nomācošā situācijā. Amerikāņu zemūdenes uzraudzīja japāņu spēku pārvietošanos un nepārtraukti pārraidīja informāciju par tiem; 7. aprīļa rītausmā tiem pievienojās divi Hidroplāni Martin PBM Mariner. Plkst. 12:32 pirmais vilnis (227 lidmašīnas no amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģiem) uzbruka Ito spēkiem, otrais (57 lidmašīnas) plkst. 12:45 un trešais (110 lidmašīnas) plkst. 13:33 pabeidza japāņu sakāvi. Jamato, zaudējis savu galveno izdzīvošanas posteni, saņēmis aptuveni 10 torpēdu un 13 aviācijas bumbu trāpījumus, sāka lēnām sasvērties, un plkst. 14:23, kad kreisā sāna sasvēršanās sasniedza 80°, galvenā kalibra torņa artilērijas kazemāti eksplodēja, saplosot kaujas kuģi divās daļās. Tas bija viens no spēcīgākajiem sprādzieniem pirmsatoma laikmetā, kas bija līdzvērtīgs aptuveni 500 tonnām sprāgstvielu. Liesmas pacēlās 2 km augstumā, sēnes formas dūmu stabs — 6 km augstumā. Uz kuģa "Jamato" gāja bojā 3063 jūrnieki un virsnieki no 3332 (tostarp Ito un kuģa komandieris, 1. ranga kapteinis Kosaku Aruga), uz kuģa "Jahagi" un iznīcinātājiem gāja bojā 1187 cilvēki.

Japāņu operācija beidzās ar neveiksmi, jo masveida amerikāņu uzbrukumu rezultātā tika nogremdēts pats "Jamato", vieglais kreiseris "Jahagi" un četri no astoņiem iznīcinātājiem. Tajā pašā laikā kamikadzes uzbrukumi nedeva būtiskus rezultātus (tika bojāts tikai lidmašīnu bāzes kuģis, vecais kaujas kuģis un iznīcinātājs).

Operācijas sekas

Šī bija pēdējā nozīmīgā Japānas jūras spēku operācija karā, un atlikušie Japānas karakuģi atlikušajā konflikta laikā maz piedalījās kaujas operācijās.

Sabiedroto spēki 1945. gada 21. jūnijā pasludināja Okinavu par ieņemtu pēc intensīvas un smagas kaujas. Un Japāna kapitulēja 1945. gada 15. augustā pēc Hirosimas un Nagasaki atombumbas sprādzieniem un PSRS iebrukuma Ķīnas ziemeļos un Korejā. Japānas acīmredzamā vēlme upurēt tik daudz savu iedzīvotāju, izmantojot pašnāvniecisku taktiku, piemēram, operācijā Ten-Go un Okinavas kaujā, kā ziņots, bija faktors amerikāņu lēmumā izmantot atomieročus pret Japānu.^[5]

"Jamato" vieta joprojām ir diezgan ievērojama mūsdienu Japānas kultūrā, kur tas bieži tiek attēlota kā japāņu nacionālisma simbols. Akadēmiķis Roberts Fārlijs ir atzīmējis, ka populāri kaujas kuģa attēlojumi tā iznīcināšanu attēlo kā "varonīgu, bet arī bezjēdzīgu un veltīgu upuri".^[6] Viens no iemesliem, kāpēc šim notikumam varētu būt tik liela nozīme Japānas kultūrā, ir tas, ka vārds "Jamato" bieži tika lietots kā poētisks Japānas nosaukums. Tādējādi kaujas kuģa "Jamato" gals varētu kalpot kā metafora Japānas Impērijas beigām tās alegoriskās lielākās varenības zenītā.^[7]

Atsauces

↑ «Okinawa Campaign: April 1-June 21, 1945 / Operation Ten-Go». www.history.navy.mil (en-US). Skatīts: 2024-07-23.
↑ «Operation Ten-Go: April 15-16,1945». www.history.navy.mil (angļu). Skatīts: 2024-07-23.
↑ «Knowledge Zone - Topic Details». www.knowledgezone.co.in (angļu). Skatīts: 2024-07-23.
↑ «Operation Ten-Go». www.weaponsandwarfare.com (angļu). 2015. gada 18. decembris. Skatīts: 2024-07-23.
↑ Feifer, G. (2001). "Operation Heaven Number One". The Battle of Okinawa: The Blood and the Bomb. The Lyons Press. ISBN 1-58574-215-5
↑ Robert Farley. «Japan's Most Famous Battleship: The Yamato». The Diplomat, 2014. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 4. aprīlis.
↑ Jiji Press, "Yamato survivor, 87, recalls doomed mission", Japan Times, 20 August 2015

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Operācija "Ten-Go".
«NOVA documentary: Sinking the Supership». PBS. The official site of the NOVA documentary with additional information on the subject.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Okinawa Campaign: April 1-June 21, 1945 / Operation Ten-Go». www.history.navy.mil (en-US). Skatīts: 2024-07-23.

[2] «Operation Ten-Go: April 15-16,1945». www.history.navy.mil (angļu). Skatīts: 2024-07-23.

[3] «Knowledge Zone - Topic Details». www.knowledgezone.co.in (angļu). Skatīts: 2024-07-23.

[4] «Operation Ten-Go». www.weaponsandwarfare.com (angļu). 2015. gada 18. decembris. Skatīts: 2024-07-23.

[5] Feifer, G. (2001). "Operation Heaven Number One". The Battle of Okinawa: The Blood and the Bomb. The Lyons Press. ISBN 1-58574-215-5

[6] Robert Farley. «Japan's Most Famous Battleship: The Yamato». The Diplomat, 2014. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 4. aprīlis.

[7] Jiji Press, "Yamato survivor, 87, recalls doomed mission", Japan Times, 20 August 2015

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]