Opija kari

Vikipēdijas lapa
Opija kari
Daļa no Pazemojumu gadsimta

Jūras kauja Pirmajā opija karā
Datums
  • Pirmais opija karš:
    1839. gada 4. septembris – 1842. gada 29. augusts
  • Otrais opija karš:
    1856. gada 8. oktobris – 1860. gada 24. oktobris
  • Kopā:
    1839. gada 4. septembris – 1860. gada 24. oktobris
Vieta
Iznākums
Teritoriālās
izmaiņas
Karotāji
Pirmais Opija karš: Pirmais opija karš:
Otrais opija karš: Otrais opija karš:
Briti apšauda Kantonu no tuvējās virsotnes, 1841. gada maijs

Opija kari bija divi kari 19. gadsimta vidū starp Lielbritāniju un Ķīnu par britu tirdzniecību Ķīnā un par Ķīnas suverenitāti. Pirmais opija karš norisinājās no 1839. līdz 1842. gadam un Otrais opija karš — no 1856. līdz 1860. gadam. Šie kari un ar tiem saistītie notikumi vājināja Cjinu dinastiju un palielināja Ķīnas izolāciju no pārējās pasaules.[1][2]

Pirmais Opija karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Pirmais Opija karš

Pirmais opija karš no 1839. līdz 1842. gadam noslēdzās ar Naņdzjinas līgumu 1842. gadā. Saskaņā ar šo līgumu Lielbritānija ieguva savā pastāvīgā īpašumā Honkongas salu un izveidoja piecas līguma ostas: Šanhajā, Kantonā, Ninbo, Fudžou un Amoi. Vēl viens līgums nākamajā gadā piešķīra Lielbritānijai priviliģētu tirdzniecības statusu un pievienoja punktus par britu ekstrateritorialitāti. Vēlāk Francija nodrošināja sev līdzīgas koncesijas kā briti 1843. un 1844. gada līgumos.

Otrais Opija karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1860. gada kaujas par Dagu fortiem atainojums

Laikā no 1856. līdz 1860. gadam britu spēki cīnījās par opija tirdzniecības legalizāciju, plašāku nekvalificēta darbaspēka vervēšanu, visas Ķīnas atvēršanu britu tirgotājiem un ārzemju importa atbrīvošanu no iekšējām tranzīta nodevām. Francija pievienojās britiem. Šis karš ir arī pazīstams kā "Bultas karš" ("Arrow War"), par godu kuģim vārdā "Arrow", no kura sākās konflikts. Šī kara rezultātā tikai izveidota otra līguma ostu grupa. Vēlākā laikā Ķīnā tika atvērtas vairāk nekā 80 dažādu valstu līguma ostas. Visi ārvalstu tirgoņi ieguva tiesības ceļot pa Ķīnu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Wallbank; Taylor; Bailkey; Jewsbury; Lewis; Hackett. «A Short History of the Opium Wars». Civilizations Past And Present, 1992. Skatīts: 2016-10-09.
  2. Kenneth Pletcher. «Chinese history: Opium Wars». Encyclopædia Britannica Online. Skatīts: 2016-10-09.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]