Pāriet uz saturu

Opozīcija (politika)

Vikipēdijas lapa

Politikā termins opozīcija (no latīņu: oppositio — pretstats, iebildums) apzīmē politisko grupu, partiju vai partiju apvienību, kas neatbalsta valdošo valdību vai valsts vadību un darbojas kā tās alternatīva.

Opozīciju veido viena vai vairākas politiskās partijas vai citas organizētas grupas, kas, galvenokārt ideoloģiski, ir pretstatā valdībai, partijai vai grupai, kas politiski kontrolē pilsētu, reģionu, valsti vai citu politisku struktūru. Reprezentatīvā sistēmā (ar pilsoņu ievēlētu parlamentu) opozīcija ir visas partijas, kas nepieder ne parlamenta vairākumam, ne valdošajai koalīcijai.[1] Demokrātiskā valsts pārvaldes sistēmā opozīcija var būt vēlama, bet autoritārā sistēmā tā tiek represēta.[2]

Opozīcijas veidi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Opozīcija var būt:

  • Parlamentārā — strādā parlamentā, bet nav pie varas.
  • Ārpusparlamentārā — darbojas sabiedrībā, protestos, medijos, bet ne parlamentā.
  • Konstruktīva — piedāvā alternatīvas un sadarbojas ar valdību, ja tas ir sabiedrības interesēs.
  • Radikāla — kategoriski noraida valdības darbību un cenšas panākt izmaiņas, reizēm pat ar protestiem vai citiem spiediena mehānismiem.
  1. Site toupie.org "Définition de l'opposition"
  2. Blondel, J (1997). "Political opposition in the contemporary world". Government and Opposition 32 (4): 462–486. doi:10.1111/j.1477-7053.1997.tb00441.x. Arhivēts no oriģināla 2020-04-22. Atjaunināts: 2022-10-29.