Orķestris

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Halisko filharmonijas orķestris.

Orķestris ir salīdzinoši liels instrumentālistu ansamblis. Vārds "orķestris" ir cēlies no grieķu vārda orchēstra (latviski - orhestra (siev. dz.)), ar kuru grieķi apzīmēja laukumu, kurā sengrieķu teātrī darbojās koris un mūziķi.

Orķestra galvenais vadītājs ir diriģents.

Orķestrus var iedalīt pēc instrumentu sastāva un instrumentu daudzuma. Pēc sastāva tos iedala viendabīgajos un jauktajos orķestros, pēc pūšaminstrumentu daudzuma — divkāršajos, trīskāršajos utt. Pie viendabīgajiem orķestriem pieskatāmi stīgu orķestri un pūtēju orķestri.

Galvenā orķestra atšķirība no instrumentālā ansambļa ir tas, ka orķestrī darbojas instrumentu grupas, nevis atsevišķi instrumenti.

Stīgu orķestris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stīgu orķestris sastāv no stīgu-lociņu instrumentiem:

pirmajām un otrajām vijolēm,

altiem,

čelliem,

kontrabasiem.

Dažkārt stīgu orķestri papildina ar arfu, klavierēm un sitamajiem instrumentiem (perkusijām).

Pūtēju orķestris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koka pūšamie instrumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Flautas (tai skaitā pikolo flauta (skaņota par oktāvu augstāk))
  • Obojas (tai skaitā angļu rags (skaņots par kvintu zemāk))
  • Klarnetes (dažāda skaņojuma, visbiežāk: Bb (sibemol), A (la), Eb (mibemol) u.c.)
  • Fagoti (var būt arī kontrafagots)
  • Saksofoni (pēc skaņojuma: soprāna saksofons, alta saksofons, tenora saksofons, baritona saksofons).

Metāla pūšamie instrumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sitamie jeb perkusijas instrumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ar noteiktu skaņas augstumu:

ar nenoteiktu skaņas augstumu:

  • lielā bunga (Gran Cassa)
  • mazā bunga (tamburo, tamburo militare jeb snare drum)
  • šķīvji (a 2. un a 1.)
  • tamtams (Tam-Tam)
  • šeikeri, kastaņetes, marakas, koka kastītes u.c.

Pūtēju orķestrī dažkārt sastopami arī kontrabasi, basģitāra, arfa un klavieres.[1]

Jaukta tipa orķestri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaukta tipa orķestri ir simfoniskais orķestris un kamerorķestris.

Simfoniskais orķestris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simfoniskais orķestris sastāv no četrām galvenajām instrumentu grupām:

  • stīgu instrumentiem
  • koka pūšamajiem instrumentiem
  • metāla pūšamajiem instrumentiem
  • sitamajiem (perkusijas) instrumentiem
  • dažkārt arī netradicionālajiem instrumentiem (t. sk. arfu, klavierēm, čelestu u.c.)

Orķestra lielumu nosaka koka pūšamo instrumentu skaits tajā: piemēram, divkāršā orķestra sastāvā ir 2 flautas, 2 obojas, 2 klarnetes, 2 fagoti, trīskāršā orķestra sastāvā 3 flautas (viena no tām pikolo), 3 obojas (2 obojas un angļu rags), 3 klarnetes (viena no tām basklarnete), 3 fagoti (2 fagoti un kontrafagots) utt. Tas neattiecas uz metāla pūšamajiem instrumentiem, piemēram, mežragiem, kuri divkāršā orķestrī var būt pat četri. Precīzu pūšamo instrumentu sastāvu nosaka skaņdarba autors, piemēram, autors var izmantot trīskāršo orķestri ar trim parastajām (Grande) flautām, vai tik pat labi - ar divām parastajām un pikolo.

Kamerorķestris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamerorķestris ir neliela sastāva orķestris, kur katrs instruments ir gandrīz kā solists. Bieži kamerorķestris ir simfonisks orķestris ar nepilnu instrumentu klāstu, piemēram, bez daļas pūšamo instrumentu. Šāds orķestra sastāvs bieži sastopams klasicisma laika mūzikā, kad, piemēram, Mocarta un Haidna simfonijās orķestrī nav klarnešu, fagotu, trombonu, toties gandrīz vienmēr būs obojas un mežragi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Skarleta Mukāne. «Mūzikas literatūra».