Ordinācija

Ordinācija ir reliģisks rituāls vai ceremonija, kurā persona tiek oficiāli iesvētīta garīgā amatā, piemēram, par priesteri, bīskapu, diakonu vai mācītāju. Šis process tiek uzskatīts par dievišķu aicinājumu apstiprinošu aktu un parasti ietver lūgšanas, roku uzlikšanu un īpašas svētības piešķiršanu.

Kristīgajās tradīcijās ordinācija notiek dažādos veidos atkarībā no konfesijas. Romas katoļu, pareizticīgo un anglikāņu baznīcās ordinācija tiek uzskatīta par sakramentu, kurā ordinētais saņem īpašu garīgo pilnvarojumu. Protestantu baznīcās, piemēram, luterāņu un reformātu tradīcijās, ordinācija galvenokārt ir simbolisks un praktisks solis, kas piešķir tiesības veikt kalpošanu un mācīt draudzē.

Ordinācija ir nozīmīgs brīdis garīdznieka dzīvē, jo tā apliecina viņa atbildību kalpot ticības kopienai, vadīt dievkalpojumus, sludināt Evaņģēliju un administrēt sakramentus.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ordinācija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)