Oskars Grosbergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Oskars Grosbergs
Oskars Grosbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1862. gada 1. aprīlī
Skultes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gada 10. martā (78 gadi)
Berlīne, Trešais Reihs (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācbaltietis
Vecāki Mārtiņš Grosbergs, Anna Iknere
Literārā darbība
Nodarbošanās žurnālists, rakstnieks
Valoda vācu, latviešu
Slavenākie darbi "Mežvalde"; opera "Ilga"

Oskars Johans Mārtiņš Grosbergs (1862—1941) bija vācbaltiešu žurnālists un politiķis. Latviešu rakstnieku darbu tulkotājs vācu valodā.[1]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oskara Grosberga piemiņas plāksne pie agrākās Rigasche Rundschau redakcijas ēkas Mūku ielā Rīgā (2011)

Dzimis 1862. gada 1. aprīlī Skultes pagastā Skultes muižas (vācu: Adiamünde) rentnieka Mārtiņa Grosberga un viņa sievas Annas, dzimušas Ikneres, ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā un Jelgavas guberņas ģimnāzijā, taču tās nebeidza. Strādāja tēva muižā, mācījās lauksaimniecību Vācijā, vēlāk bija grāmatu tirgotājs Rīgā, muižas pārvaldnieks un mežkungs Vidzemes guberņā. Pēc tam pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur bija Krievijas impērijas Satiksmes ministrijas ierēdnis.

Kopš 1892. gada bija laikraksta St. Peterburger Zeitung pastāvīgais darbinieks, teātra un baleta kritiķis. 1898. gadā salaulājās ar Vandu Bartelsenu (Wanda Bartelsen). Piepelnījās kā Volfa telegrāfa biroja, laikrakstu Leipziger Neueste Nachrichten, Neue Freie Presse, Rigasche Rundschau un Deutsche Monatsschrift in Rußland (1912—1915) ārštata korespondents.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1916. gadā atgriezās dzimtenē, bija Rigasche Rundschau (1916—1917) un Baltische Zeitung redaktors (1918—1919). Latvijas Brīvības cīņu laikā darbojās Latvijas Tautas padomē kā Vācbaltu progresīvās partijas (Deutsch-baltische Fortschrittliche Partei) pārstāvis-novērotājs, Vācbaltu komitejas lietvedis (Ausschuss der deutschbaltischen Parteien, 1920—1922).

Vadīja Rigasche Rundschau (1919—1939), līdztekus bija Berliner Börsenkurier, Frankfurter Zeitung u.c. vācu laikrakstu korespondents, Vācu žurnālistu biedrības goda priekšsēdētājs, Latvijas žurnālistu biedrības valdes loceklis, Latvijas PEN kluba prezidija loceklis. Latviešu Zemnieku savienības laikraksta "Brīvā Zeme" līdztrādnieks. Uzrakstīja libretu Jāņa Vītoliņa baletam "Ilga" (1937) un "Zemgales stāstus" (1938).[2] Pēc Otrā pasaules kara sākuma vācbaltiešu izceļošanas laikā 1939. gadā devās uz Vāciju, kur miris 1941. gada 10. martā Berlīnē.[3]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Zemgales stāsti" (1938).
"Mežvalde" (1943).
"Latvija, Zeme un Cilvēki" (Lettland. Land und Leute, 1930).
  • Zemgales stāsti. Rīga: Valters un Rapa, 1938.
  • Mežvalde. Rīga: A. Gulbis, 1943. — 291 lpp. (atkārtots izdevums Aizpute: 2005.)
  • Russische Schattenbilder aus Krieg und Revolution. Leipzig: Verlag Amelang, 1918. (Digitalisat).
  • Meschwalden. Ein altlivländischer Gutshof im Kreislaufe des Jahres. Riga: Verlag Löffler, 1922.
  • Nitschewó. Kulturbilder aus einem versunkenen Reich. Riga: Verlag Ruetz, 1926.
  • Die Presse Lettlands. Mit einem geschichtlichen Rückblick. Riga: Baltischer Verlag, 1927.
  • Paul v. Kügelgen und die St. Petersburger Zeitung zu Ende des vorigen Jahrhunderts. Berlin: 1928.
  • Guckkasten. Baltische Erzählungen. Riga: Verlag Ruetz, 1929
  • Lettland, Land und Leute. Plauderbuch. Mit Zeichnungen von Siegfried Bielenstein. Riga: Verlag Ruetz, 1930. — 84 lpp.
  • Strypin. Roman aus dem kaiserlichen Petersburg. Riga: Baltischer Verlag, 1930.
  • Meine Freunde unter den Tieren. Kleine Geschichten von großen und kleinen Tieren. Riga: Verlag Ruetz, 1934.
  • Pension Tampin. Eine lustige Sommergeschichte in Livland. Riga: Verlag Ruetz, 1934.
  • Kunterbunt. Erinnerungen. Riga: Verlag Ruetz, 1937.
  • Elsa Thode. Die Geschichte einer Ehe. Riga: Verlag Ruetz, 1938.

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]