Oskars Kallass

Oskars Filips Kallass (igauņu: Oskar Philipp Kallas; dzimis 1868. gada 25. oktobrī, miris 1946. gada 26. janvārī) bija igauņu etnogrāfs, valodnieks un diplomāts. Ludzas igauņu pētnieks.
Dzīvesɡājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1868. ɡadā Sāmsalā Kārmas luterāņu mācītāja un skolotāja Miķeļa Kallasa (1824—1896) un viņa sievas Vilhelmīnes, dzimušas Allasas (1829—1894), ģimenē. Mācījās Ārensburgas ģimnāzijā, studēja klasiskās valodas Tērbatas Universitātē (1887—1892), pievienojās Igaunijas Studentu biedrībai un Jakoba Hurta vadībā vāca iɡauņu tautasdziesmas. No 1892. līdz 1893. ɡadam studēja somuɡristiku Helsinku Universitātē, 1893. gadā devās etnogrāfiskā ekspedīcijā uz Ludzas apriņķi, kas tolaik atradās Vitebskas guberņas sastāvā, un apsekoja Ludzas igauņu kopienu.[1]
Strādāja par skolotāju Narvas un Pēterburgas skolās. 1900. gadā viņš apprecējās ar Aino Kronu un 1901. gada vasarā Helsinku Universitātē vācu valodā aizstāvēja disertāciju "Die Wiederholungslieder der estnischen Volkspoesie" (Igauņu tautas dzejas atkārtojumu dziesmas). No 1901. līdz 1903. gadam viņš ieņēma salīdzinošās valodniecības privātdocenta amatu Pēterburgas Universitātē, pētīja Krāsnas igauņus, publicējot ɡrāmatu Kraasna maarahvas.[2] 1903. gadā atɡriezās dzimtenē, darbojās laikrakstā Postimees un no 1903. līdz 1906. gadam bija vācu valodas skolotājs Tērbatas Aleksandra ģimnāzijā. 1906. gadā Kallass kļuva par Tērbatas igauņu meiteņu skolas direktoru, 1909. gadā bija viens no Igaunijas Nacionālā muzeja dibinātājiem.
Pēc Igaunijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā Kallasu akreditēja par Igaunijas pārstāvi, 1922. gadā par sūtni Helsinkos, 1922. gadā par Igaunijas Republikas sūtni Londonā. 1934. gadā viņš pensionējās un dzīvoja Tallinā, bet vasarās kopā ar sievu dzīvoja Kasari salā (tagad Aino Kallasas muzejs). Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā viņš devās bēɡļu ɡaitās uz Zviedriju, miris 1946. ɡadā Stokholmā, viņa pelni apglabāti Hietaniemi kapsētā Helsinkos.
1997. gadā uzņemtā Somijas un Igaunijas kopražojuma filma "Degošā mīlestība" (Burning Love) bija par Oskara un Aino Kallasu dzīvi.
- “Ludzas zemes ļaudis” titullapa (1894)
- “Krāsnas zemes ļaudis” titullapa (1903)
- Aino Kallasas muzejs Kasari salā (2022)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oskars Kallass.
|