Pāriet uz saturu

Osku valoda

Vikipēdijas lapa
Osku valoda
lingua Osca, Oscan 
Izruna: IPA: [ˈɔska]
Valodu lieto: Itālijā 
Reģions: Samnija (Samnium), Kampānija, Lukānija, Kalabrija un Abruco
Valodas izmiršana: ap 1. gs. p.m.ē.
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Itāļu
  Osku-umbru valodas
   Osku valoda 
Rakstība: Osku alfabēts, vēlāk arī latīņu un grieķu alfabēts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: nav
Regulators: nav
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: osc 
Aptuvenais valodu izplatījums dzelzs laikmeta Itālijā 6. gadsimtā p.m.ē.

Osku valoda (lingua Osca, Oscan) ir mirusi itāļu valoda, ko lietoja vairākas Senajā Itālijā dzīvojušas itāliku ciltis, tostarp samnīti, oski, lukāni un marsi.

Līdz 1. gadsimtam p.m.ē. osku valoda bija izplatīta Itālijas dienvidos un vidienē, kad, Romai paplašinoties, to pilnībā izspieda latīņu valoda. Osku valoda ir radniecīga umbru valodai un kopā ar to veido osku-umbru valodu apakšgrupu.

Līdz mūsdienām ir saglabājušies līdz pat 5. gadsimtā p.m.ē. veikti osku valodas uzraksti, kas pierakstīti dažādos alfabētos — osku, grieķu un latīņu alfabētā. Ievērojamākie osku valodas rakstu pieminekļi ir Tabula Bantina un Cippus Abellanus, kas sniedz vērtīgu ieskatu tās gramatikā un leksikā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]