Ostrovgenrieti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ostrovgenrieti
Остров Генриетты
Ostrovgenrieti (Krievija)
Ostrovgenrieti
Ostrovgenrieti
Ostrovgenrieti (Arktika)
Ostrovgenrieti
Ostrovgenrieti
Valsts piederība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Koordinātas: 77°06′33″N 156°34′59″E / 77.10917°N 156.58306°E / 77.10917; 156.58306Koordinātas: 77°06′33″N 156°34′59″E / 77.10917°N 156.58306°E / 77.10917; 156.58306
Novietojums Henrietas sala
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 1937. g.
Slēgta 1956. g.
Augstums v.j.l. 36 m
Laika zona UTC+9

Polārā stacija «Ostrovgenrieti» (krievu: Полярная станция «Остров Генриетты») ir slēgta PSRS polārā hidrometeoroloģiskā stacija Arktikā.[1] Izvietojusies Jaunsibīrijas salu arhipelāga Delonga salu grupā, Henrietas sala ziemeļrietumu piekrastē. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacija izveidota 1937. gada augustā Rūdolfa Samoiloviča vadītās ledlauža Sadko ekspedīcijas laikā. Par stacijas vietu tika izvēlēta vienīgā iespējamā vieta, kur bija iespējams piestāt krastā — salas ziemeļrietumos pie nokarena ledāja. Kravas nācās pārvietot 36 metrus augstāk uz būvniecības vietu. 5. septembrī stacijas būvniecība bija pabeigta, par pirmo stacijas priekšnieku norīkoja L. Muhanovu.

Nākamās maiņas laikā, kas ilga divus termiņus viena vietā, 1940. gada jūnijā stacijas hidrometeorologam Katalovam notika nervu sabrukums. Ar cirvi savainojis divus darbiniekus, Katalovs ieslēdzās stacijas noliktavā un apšaudīja no karabīnes galveno stacijas ēku. Pārējiem atšaudoties, Katalovs tika nogalināts. Nākamajā dienā personāls tika evakuēts ar lidmašīnu, bet stacija iekonservēta.[2]

1951. gada aprīlī no vairāk kā 700 km attālās Četirjohstolbovijas polārstacijas Kolimas līcī hidroloģisko mērījumu laikā uz ledus gabala jūrā tika aiznesti trīs polārstacijas darbinieki ar suņu pajūgu. Pēc divu mēnešu ilga dreifa ledus gabals sasniedza Henrietas salu, kur šie cilvēki patvērās bijušās polārstacijas telpās, kur bija atstāts kurināmais un pārtika. Divas reizes salu pārlidoja lidmašīnas, nometot kravu, kas diemžēl nenonāca izdzīvojušo rīcībā. 1952. gada aprīlī izdzīvojušie pameta salu un pa ledu devās kontinenta virzienā. Ceļā izcēlās vētra un ledus gabalu, uz kā viņi tobrīd atradās, atkal aiznesa jūrā. 23. jūlijā viņus pamanīja un izglāba zvejas kuģis.

1954. gada maijā stacijas darbība tika atjaunota, bet 1956. gada jūnijā tā slēgta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Полярная Почта. Генриетты, остров
  2. «Белые пятна Арктики». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 21. februārī. Skatīts: 2021. gada 19. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]