Osvalds Šmīdebergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Osvalds Šmīdebergs
Oswald Schmiedeberg
Osvalds Šmīdebergs
Personīgā informācija
Dzimis 1838. gada 11. oktobrī
Laidze, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1921. gada 12. jūlijā (82 gadi)
Bādenbādene (tagad Bādene-Virtemberga Karogs: Vācija Vācija)
Zinātniskā darbība
Zinātne farmakoloģija
Darba vietas Tērbatas Universitāte, Štrāsburgas universitāte
Alma mater Tērbatas Universitāte
Studenti Alberts Šveicers

Johans Ernests Osvalds Šmīdebergs (vācu: Johann Ernst Oswald Schmiedeberg; 1838-1921) bija latviešu un vācbaltu izcelsmes farmakologs, kas 1868. gadā atklāja muskarīnu, bet 1873. gadā kopā ar Bernhardu Naunīnu ieviesa terminu „acidoze”. Tiek uzskatīts par vienu no modernās farmakoloģijas izveidotājiem.[1]

Izcelsme un ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Osvalda Šmīdeberga vectēvs Jānis Ernests bija Ventspils ormanis, vēlāk muitnieks, kas 1797. gada iedzīvotāju sarakstā minēts kā "brīvais latvietis". Arī viņa sieva, dzimusi Pelsenieks, bija pierakstīta Ventspils latviešu draudzē.[2] Viņa Liepājā dzimušais tēvs Vilhelms Šmīdebergs (1808—1878) bija precējies ar Lozannā dzimušo Annu Lūciju Bernhardi (1813—1871).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tērbatas Universitātes Anatomikums (Theatrum Anatomicum) un Farmakoloģijas institūts (1860).

Dzimis 1838. gada 11. oktobrī Laidzes muižas mežziņa Vilhelma Šmīdeberga ģimenē, vēlāk viņa vecāki pārcēlas Permiskīlu (vācu: Permisküll) Igaunijas guberņā. Mācījās Tērbatas apriņķa skolā (1852-1854) un Tērbatas guberņas ģimnāzijā (1855-1859). Studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (1860-1866), studijas beidza ar Dr. med. promocijas darba "Par hloroforma kvantitatīvo noteikšanu asinīs un attieksmi pret to"[3] aizstāvēšanu.

Bija Tērbatas Universitātes Farmakoloģijas institūta asistents (1866-1868), privātdocents (1867), ārkārtas profesors (1869), vienu gadu papildinājās Leipcigas universitātē. Pētot mušmires, izdalīja to toksīnu muskarīnu (1868), pētīja arī digitalīnu.[4] 1871. gadā viņu ievēlēja par Farmakoloģijas, diētikas un medicīnas vēstures profesoru, kā arī Farmakoloģijas institūta direktoru.

1872. gadā viņu uzaicināja kļūt par jaundibinātās Štrāsburgas universitātes profesoru un Farmakoloģijas institūta direktoru. Šajā periodā viņš publicēja vairāk kā 200 zinātnisku rakstu un grāmatu, kā arī izveidoja savu zinātnisko skolu, spēcīgi iespaidojot vācu farmakoloģisko rūpniecību.[5]

Miris 1921. gada 12. jūlijā Bādenbādenē.

Publikācijas (nepilns saraksts)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • O. Schmiedeberg: Untersuchung über einige Giftwirkungen am Froschherzen. In: Berichte über die Verhandlungen der Königlich-Sächsischen Gesellschaft der Wissenschaften zu Leipzig, Mathematisch-Physische Klasse 1870; 22:130-141
  • O. Schmiedeberg: Ueber die pharmakologischen Wirkungen und die therapeutische Anwendung einiger Carbaminsäureester. In: Archiv für experimentelle Pathologie und Pharmakologie 1886; 20:203-216
  • G. Bunge und O. Schmiedeberg: Ueber die Bildung der Hippursäure. In: Archiv für experimentelle Pathologie und Pharmakologie 1877; 6:233-255
  • O. Schmiedeberg und Hans Meyer: Ueber Stoffwechselprodukte nach Campherfütterung. In: Zeitschrift für physiologische Chemie 1879; 3:422-450
  • O. Schmiedeberg: Physiologisch-chemische Untersuchungen über die Lachsmilch. Von Dr. F. Miescher. Nach den hinterlassenen Aufzeichnungen und Versuchsprotokollen des Autors bearbeitet und herausgegeben. In: Archiv für experimentelle Pathologie und Pharmakologie 1896; 37:100-155
  • O. Schmiedeberg: Über die Pharmaka in der Ilias und Odyssee. In: Schriften der Wissenschaftlichen Gesellschaft in Strassburg 1918; Nr. 36

Monogrāfijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Oswald Schmiedeberg und Richard Koppe: Das Muscarin, das giftige Alkaloid des Fliegenpilzes (Agaricus muscarius L.), seine Darstellung, chemischen Eigenschaften, physiologischen Wirkungen, toxicologische Bedeutung und sein Verhältniss zur Pilzvergiftung im allgemeinen. Leipzig, Verlag von F.C.W. Vogel 1869
  • Grundriss der Arzneimittellehre (1883) trīs izdevumos, kopš 1902. gada atkārtotos izdevumos kā Grundriß der Pharmakologie in Bezug auf Arzneimittellehre und Toxikologie. 5. Aufl. Vogel, Leipzig 1906
  • Arzneimittel und Genußmittel. Leipzig 1912

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Viņa vārdā nosaukts žurnāls Naunyn-Schmiedeberg's Archives of Pharmacology, kas dibināts 1873. gadā ar nosaukumu Archiv für experimentelle Pathologie und Pharmakologie
  • Latvijas Farmakoloģijas biedrība par nopelniem zinātnē piešķir O. Šmīdeberga medaļu

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. J. Koch-Weser, P. J. Schechter. Schmiedeberg in Strasbourg 1872-1918, The Making of Modern Pharmacology, in: Life Sciences 1978 22:1361-72
  2. Пийола, С. У. К генеалогии И. Э. О. Шмидеберга. Становление науки и научных коллективов Прибалтики: тезисы докладов XIV Прибалтийской конференции по истории науки. Рига, 1985. С. 266-268. (krieviski)
  3. Über die quantitative Bestimmung des Chloroforms im Blute und sein Verhalten gegen dasselbe (vāciski)
  4. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. - 457 lpp.
  5. A brief history of pharmacology. Modern Drug Discovery, American Chemical Society. 2001

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]