Oto Dīce
| Oto Dīce Otto Dietze | |
|---|---|
| Dzimis |
1833. gada 7. janvārī Kemnica, Saksijas Karaliste (tagad  Vācija) |
| Miris |
1890. gada 17. oktobrī (57 gadu vecumā) Rīga, Krievijas Impērija, (tagad  Latvija) |
| Tautība | vācietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mākslas virziens | historisms |
Oto Dīce (vācu: Otto Dietze, dzimis 1833. gada 7. janvārī, miris 1890. gada 17. oktobrī) bija Saksijā dzimis arhitekts, kurš projektēja Rīgas Bulvāru loku un daudzas Kurzemes guberņas celtnes.
Dzīvesgājums
[rediģēt | labot pirmkodu]Dzimis 1833. gadā Kemnicas pilsētā Saksijā. 1856.—1857. gadā Oto Dīce un Johans Daniels Felsko izstrādāja jauno Rīgas plāna projektu ar Bulvāru loku.
No 1863. līdz 1872. gadam bija Jelgavas pilsētas arhitekts, projektēja Jelgavas latviešu draudzes mācītāja māju Pētera ielā (1864), Lielo sinagogu[1] (1868), dzelzceļa staciju un dzīvojamo namu.[2]
Projektēja arī Kuldīgas Jauno rātsnamu (1868) un ķieģeļu tiltu pār Ventu (1874).[3] Liepājā projektēja Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles 1865./1866. gada pārbūvi[4] un Liepājas Svētās Annas baznīcas torņa pārbūvi.
Miris Rīgā 1890. gada 17. oktobrī.[2]
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ Jānis Stundiņš. «Iepazīst daļu zaudētās Jelgavas (ar foto)». Zemgales Ziņas, 2009. gada 16. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 2. Decembris. Skatīts: 2022. gada 26. novembrī.
Šī sinagoga vispirms tika dēvēta par «Bikkur-Holim lūgšanas namu», pēc slimnieku aizgādības biedrības, kas to uzturēja, bet vēlāk ieguva Lielās sinagogas nosaukumu. Vairākas reizes tā tika pārbūvēta, bet 19. gadsimta 60. gados, kad tika izpirkts gruntsgabals zem sinagogas, tās draudzei tajā pašā vietā tika uzbūvēta jaunā ēka pēc ievērojamā arhitekta Oto Dīces projekta.
- 1 2 «Ievērojami cilvēki Jelgavas novadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 24. februārī.
- ↑ Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Borisa Vipera piemiņas lasījumos — Kuldīgas vecpilsēta
- ↑ Eine interessante Urkunde über die St. Trinitatiskirche, Libausche Zeitung, Nr. 220, 1934. gads
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|